Sapnis par Ēģipti

Vairāk vai mazāk katram ir sapnis aizbraukt uz kādu noteiktu vietu, valsti, pilsētu utt. Es vienmēr esmu gribējusi pabūt Ēģiptē. Izmantoju iespēju un 20.jūliju pavadīju tur. :) Neticami, bet fakts!
Tā kā algu iespējams saņemt tikai par ekskursijām, vadība solīja bezmaksas kruīzu, manā gadījumā uz Ēģipti. Apmēram 2 nedēļas pirms brauciena uzzinājām, ka iespējams nemaz nesanāks, kur nu vēl bezmaksas. Pēc ikdienas vadības “pratināšanas” par kruīzu, apstiprinājumu par iespēju doties 2dienu kruīzā uz Ēģipti uzzinājām ap plkst. 10 no rīta, kad kuģis no ostas atiet 15:00. Tas gan arī nebija bez maksas prieks, jāšķiras no 100 eiro. Bet ir taču tā vērts!
Kaut arī kruīzs saucās 2 dienu, reāli Ēģiptē tika pavadīta tikai viena diena. Ekskursija sakās ar braucienu no ostas pilsētas uz Kairu. Tas prasīja apmēram 3 stundas. Pa ceļam visbiežak redzētā ainava bija pusuzceltas mājas tuksneša vidū un vēja izmētāti atkritumi. Kaira. Pirmās ziņas par to – satiksme 5 joslās vienā virzienā un nebeidzama pīpināšana. Mērķis bija Kairas faraonu muzejs. Pēc riņķošanas autobusā pa Kairas ieliņām apstājāmies pie milzīgas sārtas ēkas, fotoaparātus atstājām busā un devāmies iekšā pa vārtiem pagalmā. Visi ekskursanti saņēma austiņas un gids mūs pavadīja muzejā. Sajūta neticama, viss redzamais oriģināls – skulptūras, papirusa raksti, māla figūriņas, rotas, Tutanhanona kapeņu dārgumi!!! Un tā visa apskatei tikai 1 h! :( Muzejā varētu pavadīt visu dienu kā minimums. Bet nu to tad citā reizē ;)
Pēc muzeja devāmies pusdienot stundas braucienā pa Nīlas upi arābu mūzikas pavadībā. Laiks paskrēja nemanot, kad jau bija jādodas atpakaļ uz autobusu, lai dotos tālāk.
Un kur tad nu tālāk? Protams, uz Gizas rajonu, uz piramīdām! Izkāpjot no autobusa pie piramīdām nebija iespējams izvairīties no vietējiem tirgoņiem, kas piedāvāja visādus nieciņus ar piramīdas motīviem. Brīnumainās celtnes apskatījām gan tikai no ārpuses, laika trūkuma dēļ, kā arī finanses nedaudz ierobežoja, bet uzzinot no citiem ekskursantiem, kas pabija tur tikai 10-15min maksājot 7 eiro, nejutāmies vīlušās. Tālāk ceļš veda uz slaveno sfinsku un citu skatu punktu uz piramīdām, kā arī kārtējo fotosesiju un tirgotāju uzbrukumu.
Vēlāk vērojām papirusa brīnumus – tā pagatavošanu un apgleznotos brīnumus. Kamēr citi iepirka papirusus un karekļus par milzīgām naudām, izgājām ielās – lētas ūdenspīpes meklējumos. Nenācās viegli, karstuma un kaulēšanās problēmu dēļ, turklāt man vēl bija uznākušas diezgan nepatīkamas galvassāpes.
Pulksens bija jau apm. 17:00 un bija jādodas atpakaļ uz ostu, lai kuģotu atpakaļ uz Kipru. Nākošajā rītā jau ap 10:30 bijām ostā. Protams, pārāk īss brauciens, bet tagad esmu pārliecināta, ka uz Ēģipti aizbraukšu vēl kādreiz. ;)

Tuvojas 25.jūlijs

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pēc pāris dienām būs nolauztas 2/3 prakses! Tad nu uznākušas pārdomas par to kā tad izskatās darbiņs Kiprā.

Par laiku ofisā..
Galvenais, kas ietilps darba pienākumos esot ofisā ir pārdot ekskursijas un safari braucienus, vajadzības gadījumā palīdzēt izīrēt mašīnas krievu valodā runājošajiem klientiem. Daudzas kompanijas pārdod citu tūrisma aģentūru ekskursijas, tāpat arī šī. Papildus pārdošanai un klientu apkalpošanai tiek atjaunota aģentūras mājas lapa ar svaigāko info un pievilcīgiem foto attēliem no izbraucieniem. Tā kā priekšniecība ir diezgan atvērta pārmaiņām un uzlabojumiem no mūsu skatu punkta esam (4 praktikantes) ķērušās pie stenda dizaina uzlabošanas, jaunu skrejlapiņu tapināšanas. Jauki, ka varam radoši izpausties, tikai reizēm žēl, ka visas dienas gaitā ir sanācis darīt ko citu un jaunais stenda plakāts ir maķenīt iesprūdis mūsu pašu sev uzstādītajos termiņos. Kā arī apspriešanos ar priekšniecību par potenciālajiem uzlabojumiem grūti ieplānot ikdienas steigā. Daži interesantākie/intriģējošākie momenti:
-boss no blakus kabineta zvana un saka, lai pie viņa aizejot, vajagot parunāt. Ko nu? Jāiet. Saruna izrādās aprobežojās ar “How are you? Everything O.K?” vai kopiju uztaisīšanu kādiem dokumentiem. (Iespējams lasot nešķiet tik absurdi smieklīgi, tas vienkārši ir jāizdzīvo.)
-vakarā viens no uzdevumiem mēdz būt nakošās dienas ekskursijas dalībnieku saraksta veidošana. Uzdevums nav grūts, bet, lai citreiz salasītu no kopējās ekskursiju grāmatas, kas jāraksta sarakstā, jāmeklē ne tikai pats priekšnieks ar “burvīgo rokrakstu”, bet citreiz pat vārdnīca vai tulks, jo ieraksts izrādās vēl bijis pat grieķiski.
-Runājot vai uzrunājot potenciālos krievu klientus, nereti saņemu pretjautājumu - “Jūs no Baltijas valstīm?” ... Laikam jau akcentiņš tomēr ir.
-Interesanti ir arī telefona zvani, īpaši, ja cilvēks runā tikai grieķiski, tad no grieķu valodas vietējie kolēģi iztulko angliski, un es vēl no angļu valodas uz krievu un, protams, var gadīties situācija, ka klients vēl savai ģimenei iztulko poļu, čehu vai citā mēlē.
-Vēl diezgan komiski ir stāstīt par ekskursijām, uz kurām vēl pati neesmu bijusi, īpaši, ja jautājumi ir saistīti ar ceļa segumu un šaurumu, kā arī laika intervāliem starp katru pieturas punktu.

Runājot par gida darbu jeb braucieniem ekskursijās..
Gājis ir visādi. Braucienus ekskursijās var iedalīt 4 veidos:
1)mācību brauciens, kur tu esi tikpat kā tūrists un baudi kopā ar pārējiem uzmanīgi klausoties gida stāstījumu;
2)tulkošanas brauciens, kur jāpārtulko galvenā gida teiktais uz krievu vai angļu valodu (uz angļu man personīgi nav gadījies);
3)brauciens kā galvenajam gidam angļu vai krievu valodā;
4)brauciens kā gidam gan angļu, gan krievu valodās.
Kā ir būt gidam citā valstī? Viegli nav, kā nekā jāstāsta par citu kultūru. Bet patīkami, ka arī tūristi ir saprotoši zinot, ka neesmu vietējā, kaut arī ne vienmēr. Ir sanācis saņemt ļoti neiecietīgas piezīmes, tā ka vispār labprāt neturpinātu ekskursiju. Bet pārsvarā tomēr ir gandarījuma sajūta par padarīto, darbā atrodu arī baudu sev, patiesu smaidu un interesantas sarunas ar ekskursantiem arī par viņu zemēm, piemēram, arābu valodas mācību stunda man, bet grieķu valodas tūristiem. Gadās arī saņemt nelielu dzeramnaudu kopā ar patiesu “paldies” vai kādus našķus, ar kuriem uzcienā visus džipā klātesošos (ļoti pārsteigta jutos, kad man un šoferim tika nopirkts saldējums). Katrā ekskursijā uzzinu, ne tikai kaut ko jaunu par Kipru, bet arī par citām valstīm.
Kā jau tas mēdz būt - ekskursiju vadītāji kļūst slaveni – fotogrāfijas visās pasaules malās :)) Bet tiešām patīkami ir kad tūristi atnāk uz ofisu atkārtoti, lai nopirktu biļetes uz citām ASCOT vadītajām ekskursijām un gadās satikt jaukus cilvēkus atkārtoti.
Pēc ekskursijām parasti, protams, jūtos diezgan nogurusi, vairāk kā pēc dienas ofisā. Neviena ekskursija man nav pagājusi bez žāvāšanās un tikai vienu reizi nekrita acis ciet (žāvāšanās vēlmi gan noveļu uz klimatu un kalnu apkārtni, bet tās jau tikai manas domas :D)

Tā nu man te iet. Pēc darbiņa jūras vai baseina, vai saules peldes, galda teniss, vakariņas, vietējā kultūras programma vai filmas. Vakaros improvizējam. :)

Bet nu gan “atā”, laižu uz Ēģipti! :)

Rietumu frontē bez pārmaiņām

Jāatzīst, ka Lloret de Mar vismaz uz šo brīdi ir iestājusies tāda pamatīga rutīna - nu vismaz attiecībā uz darbu. Tieši tādēļ pamatīgi zūd laika izjūta un tikai šodien ar mazu rūgtuma piegaršu sapratu, ka vairāk kā puse no prakses laika jau ir pagājusi. Kas pa šo laiku noticis?

1. karstums un cilvēku skaits nemazinās = daudz darba mums un nenormāli liela vēlme pēc vasaras lietus, kas tik ļoti raksturīgs Latvijai un vismaz uz brīdi spēj sniegt veldzējumu;

2. latvieši kļuvuši par 2. "biežāk sastopamo" tautību praktikantu vidū - mans unikalitātes statuss pamatīgi lauzts, jo tagad te esam kādi 7 vai 8 letiņi;

3. ir prieks apzināties, ka darba kolēģi ir apmierināti ar manu darbu, ko arī atklāti pasaka :) ;

4. daudzi praktikanti dzimšanas dienas svin vasarā, kas nozīmē, ka mēs ballējamies arī pēc darba dienas, kad pēdejās spēka rezerves ir izsmeltas :D un nekas, ka 2. dienā atkal gaida tas pats darbs ar to pašu trako skriešanu :D ;

5. man gribās zemenes;

6. mēneša laikā esmu iemācījusies mazliet vairāk buldurēt spāniski, par ko pašai un kolēģiem prieks - atviegloju dzīvi viņiem, bet pati cenšos paturēt galvā visus jaunos vārdiņus, kurus viņi man māca. žēl, ka ar gramatiku neiet tik viegli - locīšana un pagātnes / nākotnes formas joprojām nav mana stiprā puse un nez vai līdz prakses beigām par tādu kļūs :D ;

7. tā kā līdz šim neko prātīgu no Spānijas nav sanācis apskatīt, Ingunai ir plāns parādīties Latvijas ārēs tikai ap 5.septembri, kad būs redzēts vismaz maza kripata no Spānijas zemes;

8. uz vienu vakaru kļuvu par Spānijas futbola komandas fani - tas nekas, ka man šis sporta veids nemaz tā īsti neinteresē. uz vienu vakaru jau var pūlim līdzi pabļaustīties "Viva  España!" :D Dulli tie spāņi un nenormāli skaļi :)

9. sāku pierast, ka mani uzskata par polieti vai krievieti, bet patiesi sāk kaitināt, ka krievu tautības cilvēki uzskata, ka latviete jau tā pati krieviete vien ir. "slēdzas" iekšā nacionālisms. prieks, ka vismaz viena veikala kasiere spēja spāņu klientam izstāstīt, kur Latvija atrodas un ka šobrīd tā ir pilnīgi neatkarīga valsts, kurai ar Krieviju ir tikai kopīga robeža. UN viņa NEKAD nav Latvijai bijusi pat tuvu;

10. mazais prieciņš par to, ka iekš Lloret de Mar man ir bijis 1 klients latvietis, ar kuru saruna izvērtās mazliet smieklīga. viņš pajautāja, no kurienes es esmu un tad pats angliski pateica, ka Latvijā ir dzīvojis 23 gadus. pirmajā brīdī, goda vārds, šķita, ka esmu pārpratusi vai nepareizi sapratusi. tikai tad, kad viņš sāka runāt tīrā latviešu valodā, sapratu, ka viss patiešām ir tā, kā ir :)

Jaunumi no Kipras puses

Īsumā:
-esam četras,
-uzlabojumi interjerā,
-jaunumi kultūras dzīvē.

Sākoties jūlijam esam pilnā sastāvā jeb beidzot darbu uzsākušas visas šīs vasaras ASCOT praktikantes. Mūsu latviešu kompānijai pievienojusies Caterina no Itālijas. Līdz ar Caterinas ierašanos jāsecina, ka arī krietni palielinājies ofisā runāto valodu skaits. Kaut arī pie ieejas aģentūrā ir tikai uzraksts “Говорим по руски” tiek runāts arī baltkrievu, grieķu, angļu, vācu, franču, itāļu un, protams, latviešu valodās.

Pieejam lietām radoši. Interjers mūsu miteklī nav nekāds spožais, ir guļamistaba, viesistaba un virtuve divi vienā un labierīcības ar duškabīni, bet pati jaukākā dzīves telpa ir balkons. Ievācoties vienīgais rotājums šeit bija savāda fotogrāfija ar smaidošu kaķi. Kas šeit ir mainījies? Pie sienām skaisti Kipras foto, kartes ar ievērojamām vietām un lielā Kipras karte ar iezīmētiem ASCOT maršrutiem un mēneša pasākumu plāns pilsētā, uz mini galdiņa “vāze” ar ziediem (burciņa) un no dažādām salas vietām savāktie ieži – jūras un klinšu akmentiņi – kā arī šeit reti atrodamie gliemežvāki un uz balkona pārvietoti mīkstie matracīši ērtākai sēdēšanai.

Ja jūnijā norisinājās Eiropas deju festivāls, tad jūlijā pār Limassol-i skanēs Eiropas etniskā mūzika. Ik pārdienas Varoņu laukumā varēs klausīties kādas valsts uzstāšanos, plānojam iet un papriecēt austiņas.

Uz šīs mūzikālās nots arī saku “atā”.