Jāatzīst, ka Lloret de Mar vismaz uz šo brīdi ir iestājusies tāda pamatīga rutīna - nu vismaz attiecībā uz darbu. Tieši tādēļ pamatīgi zūd laika izjūta un tikai šodien ar mazu rūgtuma piegaršu sapratu, ka vairāk kā puse no prakses laika jau ir pagājusi. Kas pa šo laiku noticis?
1. karstums un cilvēku skaits nemazinās = daudz darba mums un nenormāli liela vēlme pēc vasaras lietus, kas tik ļoti raksturīgs Latvijai un vismaz uz brīdi spēj sniegt veldzējumu;
2. latvieši kļuvuši par 2. "biežāk sastopamo" tautību praktikantu vidū - mans unikalitātes statuss pamatīgi lauzts, jo tagad te esam kādi 7 vai 8 letiņi;
3. ir prieks apzināties, ka darba kolēģi ir apmierināti ar manu darbu, ko arī atklāti pasaka :) ;
4. daudzi praktikanti dzimšanas dienas svin vasarā, kas nozīmē, ka mēs ballējamies arī pēc darba dienas, kad pēdejās spēka rezerves ir izsmeltas :D un nekas, ka 2. dienā atkal gaida tas pats darbs ar to pašu trako skriešanu :D ;
5. man gribās zemenes;
6. mēneša laikā esmu iemācījusies mazliet vairāk buldurēt spāniski, par ko pašai un kolēģiem prieks - atviegloju dzīvi viņiem, bet pati cenšos paturēt galvā visus jaunos vārdiņus, kurus viņi man māca. žēl, ka ar gramatiku neiet tik viegli - locīšana un pagātnes / nākotnes formas joprojām nav mana stiprā puse un nez vai līdz prakses beigām par tādu kļūs :D ;
7. tā kā līdz šim neko prātīgu no Spānijas nav sanācis apskatīt, Ingunai ir plāns parādīties Latvijas ārēs tikai ap 5.septembri, kad būs redzēts vismaz maza kripata no Spānijas zemes;
8. uz vienu vakaru kļuvu par Spānijas futbola komandas fani - tas nekas, ka man šis sporta veids nemaz tā īsti neinteresē. uz vienu vakaru jau var pūlim līdzi pabļaustīties "Viva España!" :D Dulli tie spāņi un nenormāli skaļi :)
9. sāku pierast, ka mani uzskata par polieti vai krievieti, bet patiesi sāk kaitināt, ka krievu tautības cilvēki uzskata, ka latviete jau tā pati krieviete vien ir. "slēdzas" iekšā nacionālisms. prieks, ka vismaz viena veikala kasiere spēja spāņu klientam izstāstīt, kur Latvija atrodas un ka šobrīd tā ir pilnīgi neatkarīga valsts, kurai ar Krieviju ir tikai kopīga robeža. UN viņa NEKAD nav Latvijai bijusi pat tuvu;
10. mazais prieciņš par to, ka iekš Lloret de Mar man ir bijis 1 klients latvietis, ar kuru saruna izvērtās mazliet smieklīga. viņš pajautāja, no kurienes es esmu un tad pats angliski pateica, ka Latvijā ir dzīvojis 23 gadus. pirmajā brīdī, goda vārds, šķita, ka esmu pārpratusi vai nepareizi sapratusi. tikai tad, kad viņš sāka runāt tīrā latviešu valodā, sapratu, ka viss patiešām ir tā, kā ir :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru