svētdiena, 2010. gada 29. augusts

Uz ziemeļiem

Temperatūras izmaiņas 20 līdz 25 grādu robežas; pirmais lietus 3 mēnešu laikā kopā ar peldi ezerā varavīksnes laikā; Laila pie stūres un apkārt spožs zaļums. Esmu Latvijā. Trīs mēnešu prakse Kiprā noslēgusies. Laba pieredze, jauni draugi un kontakti, nedaudz cits skats uz pasauli, zināšanas par Afrodītes salu, smaidi un piedzīvojumi. Šie ir rikai daži vārdu salikumu kā raksturot šo saulaino laiku.
Sveicieni Kiprai! :)

Pēdējā nedēļa jeb laika atskaite uzsākta

Nu jā - tas nu ir noticis... Rītdien sāksies mana pēdējā nedēļa iekš Lloret de Mar, un sāk pārņemt dīvaina sajūta, jo joprojām neticu, ka esmu pavadījusi svešā valstī veselus 3 (!) mēnešus. Šajā laikā esmu paspējusi pārāk pierast pie šī dzīves ritma, pie cilvēku attieksmes pret sevi un savu darbu, pie klimata - pie visa. 

Jā, pirmais mēnesis mājās būs smags, jo būs jāmācās atkal pierast pie Latvijai raksturīgām lietām:
  • gana nīgriem cilvēkiem uz ielas - te kkā jau ir ierasts, ka "manas ielas" veikaliņu īpašnieki katru reizi mani sveiciena un aprunājas, kas rada smaidu, ar kuru tu ej tālāk pa ielu, savukārt to pamana apkārtējie, kas arī viņos izraisa smaidu. Jā, šeit to smaidīgo cilvēku un pozitīvo emociju ir vairāk - Latvijā mēs esam daudz drūmāki un noslēgtāki.
  • steigas - nu ir spāņiem tas dzīvesveids mierīgāks, nosvērtāks. viņi prot par lietām lieki neuztraukties - ilgs laiks man pagāja, kamēr iemācījos uz visu paskatīties mierīgāk, jo mājās esmu pieradusi "stresot" par visu. te viņi uz visu skatās ar daudz vēsāku prātu. taču nekaitiniet spāni :D - viņi jau tā ir skaļi un emocionāli.
  • laika apstākļiem - būs dīvaini "sastapt" Latvijas rudeni pēc Spānijas vasaras karstuma, kurš te pēc lietainā perioda ir atkal atpakaļ par visiem 100%. un kaut kā ir pierasts pie tiem +/- 30 grādiem, kas Spānijai patiesībā ir ļoti vēsi  - šī vasara laika apstākļu ziņā viņiem skaitās neizdevusies.
Vienā no viesnīcām - Hotel Rosamar Maxim & Apartaments - savu darbu beidzu piektdien un piedzīvoju pirmās atvadas no kolēģiem ar bildēšanos un laba vēlējumiem. Viesnīcā Hotel Rosamar & Spa **** aptuveni tāds pats scenārijs būs manās 2 atlikušajās darba dienās - pirmdienā un otrdienā. Jā, pietrūks man manu kolēģu, kuri visu šo laiku ir izrādījuši lielu devu mīļuma un pieķeršanās - mans draudzīgums ar visiem ir licis viņiem man pieķerties.

Un pēdējās dienās ķeru iespaidus no Spānijas. Ir iekšā mazliet rūgtums, ka to nav izdevies darīt visas prakses laikā, bet nu 5 dienu darbs ar lielām cilvēku masām rada nogurumu, kas mazina vēlmi brīvajās dienās būt starp tūristu pūļiem kādā ekskursijā. Turklāt tikai 2 brīvdienas (kuras man šajā laikā NEKAD nav sakritušas ar citiem darba kolēģiem) un Spānijas plašumi tomēr nav īsti savienojamas lietas, it īpaši, ja attālumi ir jāpārvar ar sabiedrisko transportu. Bet nu Spānijas gaisotni tomēr nedaudz noķert būs izdevies - ar šīm sajūtām man vēl pietiks kādam laikam arī mājās.

sestdiena, 2010. gada 28. augusts

Citādāk

Šķiet, ka nu ir pienācis brīdis, arī brīvs, lai padalītos pirmajos iespaidos ar 5mēnešu studiju maratona sākšanos Nīderlandē, pilsētā Breda. Jāsaka, ka prologs šim maratonam ir izvērties visai daudzsološs un negaidīti patīkams. Tad nu - sāksim no sākuma.

Cik nu daudzi no jums zin, cik nē (pagaidām), mēs - trīs tūristi -Krii/Dragons/Pūķis jeb es, Linda - tā kas Ansone un A.Andžāns 24.augustā sākām mission impossible at NHTV University of Applied Sciences in Breda. Uz šo vietu mūs mūs nogāadāja Jauno tūristu dievs Ryanair, Tiesa, tikai līdz Briselei (bet tagad varu būt lepna, ka esmu bijusi arī Beļģijā :D). Un tālāk jau izmantojām Nīderlandes attīstīto vilcienu sistēmu, kur pa 15eiro tikām līdz Bredai. te nu sākās pirmā šmaukšanās - 2.klases vietā ielīdām pirmajā :D gandrīz visu ceļu tur nobraucām, līdz atnāca pārbaudīt biļetes :D labāk nemaz neteikt cik daudz brīvu vietu būtu 2.klasē - NEVIENAS :D

Bredā iekārtojāmies ar Lindu-to kas Ansone savā villā :D un pie tam vēl biezo rajoniņā :D Huh, lucky us :D Un tad jau rokās karte - dodamies meklēt ko brokastīm, tiekam līdz veikalam - KAS PAR CENĀM! esmu gatava iztikt bez brokastīm :D taču nākamajā dienā jau ievācam info par lētajiem veikaliem un nu jau cenas ir līdzvērtīgas LV. Tikai - kartupeļi dārgi, rīsi dārgi... bet neko, jāpērk vien ir. Ah jā - viss kas ir vitāli nepieciešams studentam (skola/veikals/veikals kur var iegādāties šņabi/krogi/) atrodas aptuveni 2,5km attālumā no mums. un viens no lielākajiem atvieglojumiem man, kā vīnu necienītājai (te lieto tikai vīnu&alu, kas nav gards) - šņabis te maksā tāpat kā LV!!!! (sun). Tikai - te tu neatradīsi Hektorveidīgos, Kaznačveidīgos :D Kā pie cilvēkiem, vajag šņabi? ir! Smirnoff, Absolut... bet.. nav jau žēl paniekoties ar ko tādu. īpaši ja var atrast kko kolas veidīgu pa 29centiem :D

Tagad varbūt par pašu skolu - līdz tādam līmenis LV jebkurai skolai vēl augt un augt... ilgi pie tam vēl.... vēlāk gan jau ka padalīšos ar bildēm, jo ir ko foķenēt :D Ārzemju studenti mēs te esam ap tūkstoti vien, tad nu vēl, kad pievienosies holandieši.... jābūt interesanti. Vide- internacionāla, aptuveni no 55valstīm studenti, sākot ar Argentīnu, līdz pat Zimbabvei. un ir forši, jo tādus cilvēkus LV nesastapt, domāju atsaucības un pozitīvisma ziņā :) skolas studentu apvienībai Compass ir savs kordziņš pilsētas centrā - tas arī nozīmē studentiem draudzīgas cenas. Paspējām jau pabaudīt arī naktsdzīvi - jāsaka, ka ir skaļa. iepazināmies ar latviešu meiteni, kas te dzīvo jau gadu, un dzīvo uz tās pašas ielas kur mēs :)) Oi, teicu, ka par skolu, bet sāku par ballītēm :D bet nav jau vairs ko par skolu stāstīt vairs, varbūt vēlāk, kad sāksies īstā mācīšanās :) Pirmie iespaidi ir vairāk kā pozitīvi :))

Šodien bijām līdz centram, meklēt Lindai-tai kas Ansone, kurpes. nopirkām man zābakus :D bet, pats jaukākais - katru nedēļas nogali pilsētas centrā notiek pasākumi iedzīvotājiem. Ir uzcelta skatuve, dzied šlāgerīšus, visapkārt alus tirgotavas. un visi priecājas. īpaši 5ogadīgi jaunieši. Jā - jaunieši. JO - nu kur LV redzēsi kā visi 50gadīgi pāri iet rociņās, sabučojas un smaida - apģērbušies tādās drēbēs, kādas pie mums redzēsi tikai 25gadīgiem jauniešiem. un man patīk. ja nespīd saule, tad vismaz staro ikkatrs cilvēks, kas tev nāk pretim pa ielu. un tas uzlādē :) un vēl - pie pasākumiem - uz katra krustojuma tev ir iespēja sastapt 50gadīgu jauniešu korus, kuri dzied un priecē pilsētniekus, tirgus apmeklētājus. un jā - pat tirdzniecības centrā te iepirkties mīļotājiem ir iespēja apstāties un uzdziedāt līdz korim kādu dziesmiņu :))

Jautāsiet kādas emocijas ir - tikai smaids, tikai brīvības sajūta un reizēm smiekli līdz asarām :) tas tač ir labi, vai ne? :)

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

no ASV uz Norvēģiju cauri Latvijai

hei, mīļie!

tāds neliels ziņojums no manis un Betas.
ja vēl pirms pāris dienām bijām ASV, tad uz vienu dienu ieskrējām Latvijā un nu jau esam veiksmīgi uzsākušas studijas Norvēģijā :)

par to, kā mums iet un kā dzīvojam, uzzināsiet vēlāk :) bildes gan jau arī saliksim :)

turās!

p.s - mums tiešām pietrūkst Valm un kojas, bet tas nenozīmē, ka šeit nav forši ;)

pirmdiena, 2010. gada 16. augusts

Pulkstenis tikšķ un tikšķ, neapstājas

Kā jau variet nojaust šis stāsts ir vēl viens pierādījums, ka prakses laiks Kiprā strauji tuvojas noslēgumam. Pēc 10 dienām jau būšu mājās. Kā jau vienmēr šādos brīžos ir divejādas sajūtas. Pirmā, protams, ir iekšējs prieks ka atkal būšu kopā ar ģimeni, draugiem, būšu mājās. Taču turpat uz papēžiem min nedaudz skumīgs noskaņojums, ka vairs neredzēšu šeit jaunsatiktos draugus un nebaudīšu vairs Kipras sauli. Tāpēc būs jāatbrauc apciemot. ;)

Nedaudz par pēdējiem notikumiem šai pusē:
- jūlija noslēgums uz jaukas nots;
- jaunas izklaides augusta sākumā;
- ieskats jaunajos darba pienākumos augustā.

Jūlija noslēgums. Kā jau iepriekš rakstīju, jūlija vidū visas četras praktikantes pabijām Ēģiptē. Atgriešoties atsākās ierastās gaitas taču nedaudz jaunās vēsmās. Nākošājā safari – Akamās – paņēmu jaunus suvenīrus – Kipras melno zeltu, kurš ceļos man līdzi uz LV. :)
Tik pat kā brīvās nedēļas nogales cenšamies izmantot, kārtīgi izdancoties. Tiesa, tas ne vienmēr izdodas, jo ieejot klubā lielākoties visi vienkārši stāv vai sēž, ir piebāzts un atrast kādu deju placi nav nemaz tik viegli.
Jāatzīstas, ka vienreiz sanācis arī brūnuma vietā tikt pie vēzīša krāsas un pat nācās nedaudz atvadīties no ādiņas. 25.jūlijā aizlaidām uz Ladies Mile pludmali – jūra debešķīga, tikai ēnas nekur. Un tas nepalika bez sekām. Pludmale atrodas pavisam tuvu Limassol pilsētai pie sālsezera un netālu no ostas. Ja interesē Vidusjūras glienežvāki, tad iesaku doties uz turieni, tur ir bez gala, vienīgā pludmale, kur esmu tos tik daudz atradusi pat īsti nemeklējot.
Jūlija beigās pie mums bija ciemiņš no LV – Lienes mamma – ienesot kādu jaunu vēsmu mūsu ikdienā. Man beidzot arī bija izdevība safari vadīt latviski :)
Nevar nepieminēt manas jubilejas svinības. Meitenes bija sagatavojušas pārsteigumu. Nemaz negaidīju. Paldies, meitenes! Diena man bija brīva, nedaudz iepirkos, taču vakarā ap darba laika beigām, tiku bez maz vai nolaupīta – aizsietām acīm aizvesta uz Andreas un Xanhte māju (priekšniecība), kur bija sagatavots svētku galds – kebabi, pašcepta kūka, arbūzi, baloni, vinčiks un jauks video par laiku šeit. Dižā dancošana gan izpalika, jo nākošajā rītā jau 7:30 darbs. Bet pārsteigums bija tiešām jauks. :)

Jaunas izklaides. Beidzot visas bijām izslavētajā Fasouri akvaparkā, pavadījām tur gandrīz visu dienu, ko darīt tur ir daudz. Tā kā mūsu aģentūra un arī mēs pārdodam ieejas biļetes, tikām iekšā par brīvu. Beidzot arī esmu bijusi Protarēs (Kipras A daļa pie Agia Napa), uz izslavēto dejojošo strūklaku šovu. Apmēram 45min populāras mūzikas pavadībā norit ūdens, gaismu, lāzeru un vulkāna šovs. Tiešām ļoti skaisti. Visinteresantākais bija lāzeru šovs par ES tēmu attēlojot populārākos simbolus, piem., Eifeļa torni, Romas kolizeju utt.

Jaunumi darba pienākumos. Īstenībā uz robežas ar iepriekšējo apakšvirsrakstu ir ekskursija/ safari “Akamas Surf & Turf”. Jau divas reizes sanācis izbaudīt šo braucienu, kur apskata Afrodītes dzimšanas vietu, jūras alas, Adonīsa peldvietu un vēl dodās ar glass bottom laivu gar Akamas pussalu, kur zilajā lagūnā var peldēties un snorkelēt. Kā jau noprotams, gandrīz visu laiku pa ūdeni, taču tādā karstā laikā slapjums nemaz netraucē.

Tas nu par laiku šeit. Sveicieni visiem! :)

P.S. Tagad Kiprā vīnogu laiks! :)