Pēdējā nedēļa jeb laika atskaite uzsākta

Nu jā - tas nu ir noticis... Rītdien sāksies mana pēdējā nedēļa iekš Lloret de Mar, un sāk pārņemt dīvaina sajūta, jo joprojām neticu, ka esmu pavadījusi svešā valstī veselus 3 (!) mēnešus. Šajā laikā esmu paspējusi pārāk pierast pie šī dzīves ritma, pie cilvēku attieksmes pret sevi un savu darbu, pie klimata - pie visa. 

Jā, pirmais mēnesis mājās būs smags, jo būs jāmācās atkal pierast pie Latvijai raksturīgām lietām:

• gana nīgriem cilvēkiem uz ielas - te kkā jau ir ierasts, ka "manas ielas" veikaliņu īpašnieki katru reizi mani sveiciena un aprunājas, kas rada smaidu, ar kuru tu ej tālāk pa ielu, savukārt to pamana apkārtējie, kas arī viņos izraisa smaidu. Jā, šeit to smaidīgo cilvēku un pozitīvo emociju ir vairāk - Latvijā mēs esam daudz drūmāki un noslēgtāki.
• steigas - nu ir spāņiem tas dzīvesveids mierīgāks, nosvērtāks. viņi prot par lietām lieki neuztraukties - ilgs laiks man pagāja, kamēr iemācījos uz visu paskatīties mierīgāk, jo mājās esmu pieradusi "stresot" par visu. te viņi uz visu skatās ar daudz vēsāku prātu. taču nekaitiniet spāni :D - viņi jau tā ir skaļi un emocionāli.
• laika apstākļiem - būs dīvaini "sastapt" Latvijas rudeni pēc Spānijas vasaras karstuma, kurš te pēc lietainā perioda ir atkal atpakaļ par visiem 100%. un kaut kā ir pierasts pie tiem +/- 30 grādiem, kas Spānijai patiesībā ir ļoti vēsi  - šī vasara laika apstākļu ziņā viņiem skaitās neizdevusies.

Vienā no viesnīcām - Hotel Rosamar Maxim & Apartaments - savu darbu beidzu piektdien un piedzīvoju pirmās atvadas no kolēģiem ar bildēšanos un laba vēlējumiem. Viesnīcā Hotel Rosamar & Spa **** aptuveni tāds pats scenārijs būs manās 2 atlikušajās darba dienās - pirmdienā un otrdienā. Jā, pietrūks man manu kolēģu, kuri visu šo laiku ir izrādījuši lielu devu mīļuma un pieķeršanās - mans draudzīgums ar visiem ir licis viņiem man pieķerties.

Un pēdējās dienās ķeru iespaidus no Spānijas. Ir iekšā mazliet rūgtums, ka to nav izdevies darīt visas prakses laikā, bet nu 5 dienu darbs ar lielām cilvēku masām rada nogurumu, kas mazina vēlmi brīvajās dienās būt starp tūristu pūļiem kādā ekskursijā. Turklāt tikai 2 brīvdienas (kuras man šajā laikā NEKAD nav sakritušas ar citiem darba kolēģiem) un Spānijas plašumi tomēr nav īsti savienojamas lietas, it īpaši, ja attālumi ir jāpārvar ar sabiedrisko transportu. Bet nu Spānijas gaisotni tomēr nedaudz noķert būs izdevies - ar šīm sajūtām man vēl pietiks kādam laikam arī mājās.