Pēdējā diena Maljorkā

Jā, patiešām šī ir pēdējā diena ko pavadu Maljorkā, jo jau rīt dodos mājup. Esmu bijusi kūtra rakstītāja, bet nu saņēmos manam pēdējam ierakstam manā blogā.
Čemodāns tik tikko sakravāts un vēl tik atliek sapirkt mājiniekiem suvenīrus un dāvaniņas. Ārā spīd saule, tādēļ jāpaspēj vēl pēdējoreiz noķert kādu brūnumiņu, jo Latvijā jau laikam to vairs neizbaudīt. Vakara plānos doties uz restorānu un atvadīties no visiem kolēģiem un priekšniekiem un tad jau pašā vakarā pēdējais kopīgais vakars ar šeit satiktajiem draugiem.

Ja man jāsavelk rezumē manai vasarai, tad tā bijusi raiba un piedzīvojumiem pilna. Ir bijuši superīgi piedzīvojumi kopā ar jauniegūtajiem draugiem, gan arī pārpratumi ar viesiem. Esmu strādājusi divās Maljorkas viesnīcās, kur katra man devusi darba pieredzi un sava rakstura izturības pārbaudi. Šeit Maljorkā esmu izdarījusi daudzas lietas, ko citkārt nedarītu un kas ir bijušas manā dzīvē pirmo reizi.
Jā, es biju tik priecīga, kad pabeidzu darbu un kad vairs nebūs jāapkalpo tās tūkstošu viesu masas, ka varēšu doties mājās pelnītā atpūtā, bet tomēr šodien (sanāk tieši 24h pirms es pametu šo viesnīcas numuriņu) ir nedaudz skumji pamest šo saulaino salu. Bet tā jau vienmēr ir - ir dalītas jūtas, no vienas puses gribas pamest, bet no otras puses tev tā pietrūks... Adios Mallorca!!! I had a great fun!!!

Uz ziemeļiem

Temperatūras izmaiņas 20 līdz 25 grādu robežas; pirmais lietus 3 mēnešu laikā kopā ar peldi ezerā varavīksnes laikā; Laila pie stūres un apkārt spožs zaļums. Esmu Latvijā. Trīs mēnešu prakse Kiprā noslēgusies. Laba pieredze, jauni draugi un kontakti, nedaudz cits skats uz pasauli, zināšanas par Afrodītes salu, smaidi un piedzīvojumi. Šie ir rikai daži vārdu salikumu kā raksturot šo saulaino laiku.
Sveicieni Kiprai! :)

Pēdējā nedēļa jeb laika atskaite uzsākta

Nu jā - tas nu ir noticis... Rītdien sāksies mana pēdējā nedēļa iekš Lloret de Mar, un sāk pārņemt dīvaina sajūta, jo joprojām neticu, ka esmu pavadījusi svešā valstī veselus 3 (!) mēnešus. Šajā laikā esmu paspējusi pārāk pierast pie šī dzīves ritma, pie cilvēku attieksmes pret sevi un savu darbu, pie klimata - pie visa. 

Jā, pirmais mēnesis mājās būs smags, jo būs jāmācās atkal pierast pie Latvijai raksturīgām lietām:

• gana nīgriem cilvēkiem uz ielas - te kkā jau ir ierasts, ka "manas ielas" veikaliņu īpašnieki katru reizi mani sveiciena un aprunājas, kas rada smaidu, ar kuru tu ej tālāk pa ielu, savukārt to pamana apkārtējie, kas arī viņos izraisa smaidu. Jā, šeit to smaidīgo cilvēku un pozitīvo emociju ir vairāk - Latvijā mēs esam daudz drūmāki un noslēgtāki.
• steigas - nu ir spāņiem tas dzīvesveids mierīgāks, nosvērtāks. viņi prot par lietām lieki neuztraukties - ilgs laiks man pagāja, kamēr iemācījos uz visu paskatīties mierīgāk, jo mājās esmu pieradusi "stresot" par visu. te viņi uz visu skatās ar daudz vēsāku prātu. taču nekaitiniet spāni :D - viņi jau tā ir skaļi un emocionāli.
• laika apstākļiem - būs dīvaini "sastapt" Latvijas rudeni pēc Spānijas vasaras karstuma, kurš te pēc lietainā perioda ir atkal atpakaļ par visiem 100%. un kaut kā ir pierasts pie tiem +/- 30 grādiem, kas Spānijai patiesībā ir ļoti vēsi  - šī vasara laika apstākļu ziņā viņiem skaitās neizdevusies.

Vienā no viesnīcām - Hotel Rosamar Maxim & Apartaments - savu darbu beidzu piektdien un piedzīvoju pirmās atvadas no kolēģiem ar bildēšanos un laba vēlējumiem. Viesnīcā Hotel Rosamar & Spa **** aptuveni tāds pats scenārijs būs manās 2 atlikušajās darba dienās - pirmdienā un otrdienā. Jā, pietrūks man manu kolēģu, kuri visu šo laiku ir izrādījuši lielu devu mīļuma un pieķeršanās - mans draudzīgums ar visiem ir licis viņiem man pieķerties.

Un pēdējās dienās ķeru iespaidus no Spānijas. Ir iekšā mazliet rūgtums, ka to nav izdevies darīt visas prakses laikā, bet nu 5 dienu darbs ar lielām cilvēku masām rada nogurumu, kas mazina vēlmi brīvajās dienās būt starp tūristu pūļiem kādā ekskursijā. Turklāt tikai 2 brīvdienas (kuras man šajā laikā NEKAD nav sakritušas ar citiem darba kolēģiem) un Spānijas plašumi tomēr nav īsti savienojamas lietas, it īpaši, ja attālumi ir jāpārvar ar sabiedrisko transportu. Bet nu Spānijas gaisotni tomēr nedaudz noķert būs izdevies - ar šīm sajūtām man vēl pietiks kādam laikam arī mājās.

Citādāk

Šķiet, ka nu ir pienācis brīdis, arī brīvs, lai padalītos pirmajos iespaidos ar 5mēnešu studiju maratona sākšanos Nīderlandē, pilsētā Breda. Jāsaka, ka prologs šim maratonam ir izvērties visai daudzsološs un negaidīti patīkams. Tad nu - sāksim no sākuma.

Cik nu daudzi no jums zin, cik nē (pagaidām), mēs - trīs tūristi -Krii/Dragons/Pūķis jeb es, Linda - tā kas Ansone un A.Andžāns 24.augustā sākām mission impossible at NHTV University of Applied Sciences in Breda. Uz šo vietu mūs mūs nogāadāja Jauno tūristu dievs Ryanair, Tiesa, tikai līdz Briselei (bet tagad varu būt lepna, ka esmu bijusi arī Beļģijā :D). Un tālāk jau izmantojām Nīderlandes attīstīto vilcienu sistēmu, kur pa 15eiro tikām līdz Bredai. te nu sākās pirmā šmaukšanās - 2.klases vietā ielīdām pirmajā :D gandrīz visu ceļu tur nobraucām, līdz atnāca pārbaudīt biļetes :D labāk nemaz neteikt cik daudz brīvu vietu būtu 2.klasē - NEVIENAS :D

Bredā iekārtojāmies ar Lindu-to kas Ansone savā villā :D un pie tam vēl biezo rajoniņā :D Huh, lucky us :D Un tad jau rokās karte - dodamies meklēt ko brokastīm, tiekam līdz veikalam - KAS PAR CENĀM! esmu gatava iztikt bez brokastīm :D taču nākamajā dienā jau ievācam info par lētajiem veikaliem un nu jau cenas ir līdzvērtīgas LV. Tikai - kartupeļi dārgi, rīsi dārgi... bet neko, jāpērk vien ir. Ah jā - viss kas ir vitāli nepieciešams studentam (skola/veikals/veikals kur var iegādāties šņabi/krogi/) atrodas aptuveni 2,5km attālumā no mums. un viens no lielākajiem atvieglojumiem man, kā vīnu necienītājai (te lieto tikai vīnu&alu, kas nav gards) - šņabis te maksā tāpat kā LV!!!! (sun). Tikai - te tu neatradīsi Hektorveidīgos, Kaznačveidīgos :D Kā pie cilvēkiem, vajag šņabi? ir! Smirnoff, Absolut... bet.. nav jau žēl paniekoties ar ko tādu. īpaši ja var atrast kko kolas veidīgu pa 29centiem :D

Tagad varbūt par pašu skolu - līdz tādam līmenis LV jebkurai skolai vēl augt un augt... ilgi pie tam vēl.... vēlāk gan jau ka padalīšos ar bildēm, jo ir ko foķenēt :D Ārzemju studenti mēs te esam ap tūkstoti vien, tad nu vēl, kad pievienosies holandieši.... jābūt interesanti. Vide- internacionāla, aptuveni no 55valstīm studenti, sākot ar Argentīnu, līdz pat Zimbabvei. un ir forši, jo tādus cilvēkus LV nesastapt, domāju atsaucības un pozitīvisma ziņā :) skolas studentu apvienībai Compass ir savs kordziņš pilsētas centrā - tas arī nozīmē studentiem draudzīgas cenas. Paspējām jau pabaudīt arī naktsdzīvi - jāsaka, ka ir skaļa. iepazināmies ar latviešu meiteni, kas te dzīvo jau gadu, un dzīvo uz tās pašas ielas kur mēs :)) Oi, teicu, ka par skolu, bet sāku par ballītēm :D bet nav jau vairs ko par skolu stāstīt vairs, varbūt vēlāk, kad sāksies īstā mācīšanās :) Pirmie iespaidi ir vairāk kā pozitīvi :))

Šodien bijām līdz centram, meklēt Lindai-tai kas Ansone, kurpes. nopirkām man zābakus :D bet, pats jaukākais - katru nedēļas nogali pilsētas centrā notiek pasākumi iedzīvotājiem. Ir uzcelta skatuve, dzied šlāgerīšus, visapkārt alus tirgotavas. un visi priecājas. īpaši 5ogadīgi jaunieši. Jā - jaunieši. JO - nu kur LV redzēsi kā visi 50gadīgi pāri iet rociņās, sabučojas un smaida - apģērbušies tādās drēbēs, kādas pie mums redzēsi tikai 25gadīgiem jauniešiem. un man patīk. ja nespīd saule, tad vismaz staro ikkatrs cilvēks, kas tev nāk pretim pa ielu. un tas uzlādē :) un vēl - pie pasākumiem - uz katra krustojuma tev ir iespēja sastapt 50gadīgu jauniešu korus, kuri dzied un priecē pilsētniekus, tirgus apmeklētājus. un jā - pat tirdzniecības centrā te iepirkties mīļotājiem ir iespēja apstāties un uzdziedāt līdz korim kādu dziesmiņu :))

Jautāsiet kādas emocijas ir - tikai smaids, tikai brīvības sajūta un reizēm smiekli līdz asarām :) tas tač ir labi, vai ne? :)

no ASV uz Norvēģiju cauri Latvijai

hei, mīļie!

tāds neliels ziņojums no manis un Betas.
ja vēl pirms pāris dienām bijām ASV, tad uz vienu dienu ieskrējām Latvijā un nu jau esam veiksmīgi uzsākušas studijas Norvēģijā :)

par to, kā mums iet un kā dzīvojam, uzzināsiet vēlāk :) bildes gan jau arī saliksim :)

turās!

p.s - mums tiešām pietrūkst Valm un kojas, bet tas nenozīmē, ka šeit nav forši ;)

Pulkstenis tikšķ un tikšķ, neapstājas

Kā jau variet nojaust šis stāsts ir vēl viens pierādījums, ka prakses laiks Kiprā strauji tuvojas noslēgumam. Pēc 10 dienām jau būšu mājās. Kā jau vienmēr šādos brīžos ir divejādas sajūtas. Pirmā, protams, ir iekšējs prieks ka atkal būšu kopā ar ģimeni, draugiem, būšu mājās. Taču turpat uz papēžiem min nedaudz skumīgs noskaņojums, ka vairs neredzēšu šeit jaunsatiktos draugus un nebaudīšu vairs Kipras sauli. Tāpēc būs jāatbrauc apciemot. ;)

Nedaudz par pēdējiem notikumiem šai pusē:
- jūlija noslēgums uz jaukas nots;
- jaunas izklaides augusta sākumā;
- ieskats jaunajos darba pienākumos augustā.

Jūlija noslēgums. Kā jau iepriekš rakstīju, jūlija vidū visas četras praktikantes pabijām Ēģiptē. Atgriešoties atsākās ierastās gaitas taču nedaudz jaunās vēsmās. Nākošājā safari – Akamās – paņēmu jaunus suvenīrus – Kipras melno zeltu, kurš ceļos man līdzi uz LV. :)
Tik pat kā brīvās nedēļas nogales cenšamies izmantot, kārtīgi izdancoties. Tiesa, tas ne vienmēr izdodas, jo ieejot klubā lielākoties visi vienkārši stāv vai sēž, ir piebāzts un atrast kādu deju placi nav nemaz tik viegli.
Jāatzīstas, ka vienreiz sanācis arī brūnuma vietā tikt pie vēzīša krāsas un pat nācās nedaudz atvadīties no ādiņas. 25.jūlijā aizlaidām uz Ladies Mile pludmali – jūra debešķīga, tikai ēnas nekur. Un tas nepalika bez sekām. Pludmale atrodas pavisam tuvu Limassol pilsētai pie sālsezera un netālu no ostas. Ja interesē Vidusjūras glienežvāki, tad iesaku doties uz turieni, tur ir bez gala, vienīgā pludmale, kur esmu tos tik daudz atradusi pat īsti nemeklējot.
Jūlija beigās pie mums bija ciemiņš no LV – Lienes mamma – ienesot kādu jaunu vēsmu mūsu ikdienā. Man beidzot arī bija izdevība safari vadīt latviski :)
Nevar nepieminēt manas jubilejas svinības. Meitenes bija sagatavojušas pārsteigumu. Nemaz negaidīju. Paldies, meitenes! Diena man bija brīva, nedaudz iepirkos, taču vakarā ap darba laika beigām, tiku bez maz vai nolaupīta – aizsietām acīm aizvesta uz Andreas un Xanhte māju (priekšniecība), kur bija sagatavots svētku galds – kebabi, pašcepta kūka, arbūzi, baloni, vinčiks un jauks video par laiku šeit. Dižā dancošana gan izpalika, jo nākošajā rītā jau 7:30 darbs. Bet pārsteigums bija tiešām jauks. :)

Jaunas izklaides. Beidzot visas bijām izslavētajā Fasouri akvaparkā, pavadījām tur gandrīz visu dienu, ko darīt tur ir daudz. Tā kā mūsu aģentūra un arī mēs pārdodam ieejas biļetes, tikām iekšā par brīvu. Beidzot arī esmu bijusi Protarēs (Kipras A daļa pie Agia Napa), uz izslavēto dejojošo strūklaku šovu. Apmēram 45min populāras mūzikas pavadībā norit ūdens, gaismu, lāzeru un vulkāna šovs. Tiešām ļoti skaisti. Visinteresantākais bija lāzeru šovs par ES tēmu attēlojot populārākos simbolus, piem., Eifeļa torni, Romas kolizeju utt.

Jaunumi darba pienākumos. Īstenībā uz robežas ar iepriekšējo apakšvirsrakstu ir ekskursija/ safari “Akamas Surf & Turf”. Jau divas reizes sanācis izbaudīt šo braucienu, kur apskata Afrodītes dzimšanas vietu, jūras alas, Adonīsa peldvietu un vēl dodās ar glass bottom laivu gar Akamas pussalu, kur zilajā lagūnā var peldēties un snorkelēt. Kā jau noprotams, gandrīz visu laiku pa ūdeni, taču tādā karstā laikā slapjums nemaz netraucē.

Tas nu par laiku šeit. Sveicieni visiem! :)

P.S. Tagad Kiprā vīnogu laiks! :)

Sapnis par Ēģipti

Vairāk vai mazāk katram ir sapnis aizbraukt uz kādu noteiktu vietu, valsti, pilsētu utt. Es vienmēr esmu gribējusi pabūt Ēģiptē. Izmantoju iespēju un 20.jūliju pavadīju tur. :) Neticami, bet fakts!
Tā kā algu iespējams saņemt tikai par ekskursijām, vadība solīja bezmaksas kruīzu, manā gadījumā uz Ēģipti. Apmēram 2 nedēļas pirms brauciena uzzinājām, ka iespējams nemaz nesanāks, kur nu vēl bezmaksas. Pēc ikdienas vadības “pratināšanas” par kruīzu, apstiprinājumu par iespēju doties 2dienu kruīzā uz Ēģipti uzzinājām ap plkst. 10 no rīta, kad kuģis no ostas atiet 15:00. Tas gan arī nebija bez maksas prieks, jāšķiras no 100 eiro. Bet ir taču tā vērts!
Kaut arī kruīzs saucās 2 dienu, reāli Ēģiptē tika pavadīta tikai viena diena. Ekskursija sakās ar braucienu no ostas pilsētas uz Kairu. Tas prasīja apmēram 3 stundas. Pa ceļam visbiežak redzētā ainava bija pusuzceltas mājas tuksneša vidū un vēja izmētāti atkritumi. Kaira. Pirmās ziņas par to – satiksme 5 joslās vienā virzienā un nebeidzama pīpināšana. Mērķis bija Kairas faraonu muzejs. Pēc riņķošanas autobusā pa Kairas ieliņām apstājāmies pie milzīgas sārtas ēkas, fotoaparātus atstājām busā un devāmies iekšā pa vārtiem pagalmā. Visi ekskursanti saņēma austiņas un gids mūs pavadīja muzejā. Sajūta neticama, viss redzamais oriģināls – skulptūras, papirusa raksti, māla figūriņas, rotas, Tutanhanona kapeņu dārgumi!!! Un tā visa apskatei tikai 1 h! :( Muzejā varētu pavadīt visu dienu kā minimums. Bet nu to tad citā reizē ;)
Pēc muzeja devāmies pusdienot stundas braucienā pa Nīlas upi arābu mūzikas pavadībā. Laiks paskrēja nemanot, kad jau bija jādodas atpakaļ uz autobusu, lai dotos tālāk.
Un kur tad nu tālāk? Protams, uz Gizas rajonu, uz piramīdām! Izkāpjot no autobusa pie piramīdām nebija iespējams izvairīties no vietējiem tirgoņiem, kas piedāvāja visādus nieciņus ar piramīdas motīviem. Brīnumainās celtnes apskatījām gan tikai no ārpuses, laika trūkuma dēļ, kā arī finanses nedaudz ierobežoja, bet uzzinot no citiem ekskursantiem, kas pabija tur tikai 10-15min maksājot 7 eiro, nejutāmies vīlušās. Tālāk ceļš veda uz slaveno sfinsku un citu skatu punktu uz piramīdām, kā arī kārtējo fotosesiju un tirgotāju uzbrukumu.
Vēlāk vērojām papirusa brīnumus – tā pagatavošanu un apgleznotos brīnumus. Kamēr citi iepirka papirusus un karekļus par milzīgām naudām, izgājām ielās – lētas ūdenspīpes meklējumos. Nenācās viegli, karstuma un kaulēšanās problēmu dēļ, turklāt man vēl bija uznākušas diezgan nepatīkamas galvassāpes.
Pulksens bija jau apm. 17:00 un bija jādodas atpakaļ uz ostu, lai kuģotu atpakaļ uz Kipru. Nākošajā rītā jau ap 10:30 bijām ostā. Protams, pārāk īss brauciens, bet tagad esmu pārliecināta, ka uz Ēģipti aizbraukšu vēl kādreiz. ;)

Tuvojas 25.jūlijs

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pēc pāris dienām būs nolauztas 2/3 prakses! Tad nu uznākušas pārdomas par to kā tad izskatās darbiņs Kiprā.

Par laiku ofisā..
Galvenais, kas ietilps darba pienākumos esot ofisā ir pārdot ekskursijas un safari braucienus, vajadzības gadījumā palīdzēt izīrēt mašīnas krievu valodā runājošajiem klientiem. Daudzas kompanijas pārdod citu tūrisma aģentūru ekskursijas, tāpat arī šī. Papildus pārdošanai un klientu apkalpošanai tiek atjaunota aģentūras mājas lapa ar svaigāko info un pievilcīgiem foto attēliem no izbraucieniem. Tā kā priekšniecība ir diezgan atvērta pārmaiņām un uzlabojumiem no mūsu skatu punkta esam (4 praktikantes) ķērušās pie stenda dizaina uzlabošanas, jaunu skrejlapiņu tapināšanas. Jauki, ka varam radoši izpausties, tikai reizēm žēl, ka visas dienas gaitā ir sanācis darīt ko citu un jaunais stenda plakāts ir maķenīt iesprūdis mūsu pašu sev uzstādītajos termiņos. Kā arī apspriešanos ar priekšniecību par potenciālajiem uzlabojumiem grūti ieplānot ikdienas steigā. Daži interesantākie/intriģējošākie momenti:
-boss no blakus kabineta zvana un saka, lai pie viņa aizejot, vajagot parunāt. Ko nu? Jāiet. Saruna izrādās aprobežojās ar “How are you? Everything O.K?” vai kopiju uztaisīšanu kādiem dokumentiem. (Iespējams lasot nešķiet tik absurdi smieklīgi, tas vienkārši ir jāizdzīvo.)
-vakarā viens no uzdevumiem mēdz būt nakošās dienas ekskursijas dalībnieku saraksta veidošana. Uzdevums nav grūts, bet, lai citreiz salasītu no kopējās ekskursiju grāmatas, kas jāraksta sarakstā, jāmeklē ne tikai pats priekšnieks ar “burvīgo rokrakstu”, bet citreiz pat vārdnīca vai tulks, jo ieraksts izrādās vēl bijis pat grieķiski.
-Runājot vai uzrunājot potenciālos krievu klientus, nereti saņemu pretjautājumu - “Jūs no Baltijas valstīm?” ... Laikam jau akcentiņš tomēr ir.
-Interesanti ir arī telefona zvani, īpaši, ja cilvēks runā tikai grieķiski, tad no grieķu valodas vietējie kolēģi iztulko angliski, un es vēl no angļu valodas uz krievu un, protams, var gadīties situācija, ka klients vēl savai ģimenei iztulko poļu, čehu vai citā mēlē.
-Vēl diezgan komiski ir stāstīt par ekskursijām, uz kurām vēl pati neesmu bijusi, īpaši, ja jautājumi ir saistīti ar ceļa segumu un šaurumu, kā arī laika intervāliem starp katru pieturas punktu.

Runājot par gida darbu jeb braucieniem ekskursijās..
Gājis ir visādi. Braucienus ekskursijās var iedalīt 4 veidos:
1)mācību brauciens, kur tu esi tikpat kā tūrists un baudi kopā ar pārējiem uzmanīgi klausoties gida stāstījumu;
2)tulkošanas brauciens, kur jāpārtulko galvenā gida teiktais uz krievu vai angļu valodu (uz angļu man personīgi nav gadījies);
3)brauciens kā galvenajam gidam angļu vai krievu valodā;
4)brauciens kā gidam gan angļu, gan krievu valodās.
Kā ir būt gidam citā valstī? Viegli nav, kā nekā jāstāsta par citu kultūru. Bet patīkami, ka arī tūristi ir saprotoši zinot, ka neesmu vietējā, kaut arī ne vienmēr. Ir sanācis saņemt ļoti neiecietīgas piezīmes, tā ka vispār labprāt neturpinātu ekskursiju. Bet pārsvarā tomēr ir gandarījuma sajūta par padarīto, darbā atrodu arī baudu sev, patiesu smaidu un interesantas sarunas ar ekskursantiem arī par viņu zemēm, piemēram, arābu valodas mācību stunda man, bet grieķu valodas tūristiem. Gadās arī saņemt nelielu dzeramnaudu kopā ar patiesu “paldies” vai kādus našķus, ar kuriem uzcienā visus džipā klātesošos (ļoti pārsteigta jutos, kad man un šoferim tika nopirkts saldējums). Katrā ekskursijā uzzinu, ne tikai kaut ko jaunu par Kipru, bet arī par citām valstīm.
Kā jau tas mēdz būt - ekskursiju vadītāji kļūst slaveni – fotogrāfijas visās pasaules malās :)) Bet tiešām patīkami ir kad tūristi atnāk uz ofisu atkārtoti, lai nopirktu biļetes uz citām ASCOT vadītajām ekskursijām un gadās satikt jaukus cilvēkus atkārtoti.
Pēc ekskursijām parasti, protams, jūtos diezgan nogurusi, vairāk kā pēc dienas ofisā. Neviena ekskursija man nav pagājusi bez žāvāšanās un tikai vienu reizi nekrita acis ciet (žāvāšanās vēlmi gan noveļu uz klimatu un kalnu apkārtni, bet tās jau tikai manas domas :D)

Tā nu man te iet. Pēc darbiņa jūras vai baseina, vai saules peldes, galda teniss, vakariņas, vietējā kultūras programma vai filmas. Vakaros improvizējam. :)

Bet nu gan “atā”, laižu uz Ēģipti! :)

Rietumu frontē bez pārmaiņām

Jāatzīst, ka Lloret de Mar vismaz uz šo brīdi ir iestājusies tāda pamatīga rutīna - nu vismaz attiecībā uz darbu. Tieši tādēļ pamatīgi zūd laika izjūta un tikai šodien ar mazu rūgtuma piegaršu sapratu, ka vairāk kā puse no prakses laika jau ir pagājusi. Kas pa šo laiku noticis?

1. karstums un cilvēku skaits nemazinās = daudz darba mums un nenormāli liela vēlme pēc vasaras lietus, kas tik ļoti raksturīgs Latvijai un vismaz uz brīdi spēj sniegt veldzējumu;

2. latvieši kļuvuši par 2. "biežāk sastopamo" tautību praktikantu vidū - mans unikalitātes statuss pamatīgi lauzts, jo tagad te esam kādi 7 vai 8 letiņi;

3. ir prieks apzināties, ka darba kolēģi ir apmierināti ar manu darbu, ko arī atklāti pasaka :) ;

4. daudzi praktikanti dzimšanas dienas svin vasarā, kas nozīmē, ka mēs ballējamies arī pēc darba dienas, kad pēdejās spēka rezerves ir izsmeltas :D un nekas, ka 2. dienā atkal gaida tas pats darbs ar to pašu trako skriešanu :D ;

5. man gribās zemenes;

6. mēneša laikā esmu iemācījusies mazliet vairāk buldurēt spāniski, par ko pašai un kolēģiem prieks - atviegloju dzīvi viņiem, bet pati cenšos paturēt galvā visus jaunos vārdiņus, kurus viņi man māca. žēl, ka ar gramatiku neiet tik viegli - locīšana un pagātnes / nākotnes formas joprojām nav mana stiprā puse un nez vai līdz prakses beigām par tādu kļūs :D ;

7. tā kā līdz šim neko prātīgu no Spānijas nav sanācis apskatīt, Ingunai ir plāns parādīties Latvijas ārēs tikai ap 5.septembri, kad būs redzēts vismaz maza kripata no Spānijas zemes;

8. uz vienu vakaru kļuvu par Spānijas futbola komandas fani - tas nekas, ka man šis sporta veids nemaz tā īsti neinteresē. uz vienu vakaru jau var pūlim līdzi pabļaustīties "Viva  España!" :D Dulli tie spāņi un nenormāli skaļi :)

9. sāku pierast, ka mani uzskata par polieti vai krievieti, bet patiesi sāk kaitināt, ka krievu tautības cilvēki uzskata, ka latviete jau tā pati krieviete vien ir. "slēdzas" iekšā nacionālisms. prieks, ka vismaz viena veikala kasiere spēja spāņu klientam izstāstīt, kur Latvija atrodas un ka šobrīd tā ir pilnīgi neatkarīga valsts, kurai ar Krieviju ir tikai kopīga robeža. UN viņa NEKAD nav Latvijai bijusi pat tuvu;

10. mazais prieciņš par to, ka iekš Lloret de Mar man ir bijis 1 klients latvietis, ar kuru saruna izvērtās mazliet smieklīga. viņš pajautāja, no kurienes es esmu un tad pats angliski pateica, ka Latvijā ir dzīvojis 23 gadus. pirmajā brīdī, goda vārds, šķita, ka esmu pārpratusi vai nepareizi sapratusi. tikai tad, kad viņš sāka runāt tīrā latviešu valodā, sapratu, ka viss patiešām ir tā, kā ir :)

Jaunumi no Kipras puses

Īsumā:
-esam četras,
-uzlabojumi interjerā,
-jaunumi kultūras dzīvē.

Sākoties jūlijam esam pilnā sastāvā jeb beidzot darbu uzsākušas visas šīs vasaras ASCOT praktikantes. Mūsu latviešu kompānijai pievienojusies Caterina no Itālijas. Līdz ar Caterinas ierašanos jāsecina, ka arī krietni palielinājies ofisā runāto valodu skaits. Kaut arī pie ieejas aģentūrā ir tikai uzraksts “Говорим по руски” tiek runāts arī baltkrievu, grieķu, angļu, vācu, franču, itāļu un, protams, latviešu valodās.

Pieejam lietām radoši. Interjers mūsu miteklī nav nekāds spožais, ir guļamistaba, viesistaba un virtuve divi vienā un labierīcības ar duškabīni, bet pati jaukākā dzīves telpa ir balkons. Ievācoties vienīgais rotājums šeit bija savāda fotogrāfija ar smaidošu kaķi. Kas šeit ir mainījies? Pie sienām skaisti Kipras foto, kartes ar ievērojamām vietām un lielā Kipras karte ar iezīmētiem ASCOT maršrutiem un mēneša pasākumu plāns pilsētā, uz mini galdiņa “vāze” ar ziediem (burciņa) un no dažādām salas vietām savāktie ieži – jūras un klinšu akmentiņi – kā arī šeit reti atrodamie gliemežvāki un uz balkona pārvietoti mīkstie matracīši ērtākai sēdēšanai.

Ja jūnijā norisinājās Eiropas deju festivāls, tad jūlijā pār Limassol-i skanēs Eiropas etniskā mūzika. Ik pārdienas Varoņu laukumā varēs klausīties kādas valsts uzstāšanos, plānojam iet un papriecēt austiņas.

Uz šīs mūzikālās nots arī saku “atā”.