Jaunā prakses vieta

Nu pēc kāda klusuma brīža, sakrājies pāris jaunumu, tādēļ nolēmu uzrakstīt.
Kā jau manā līgumā tika minēts, pēc kompānijas vajadzībām varu tikt pārcelta uz citu prakses vietu. Un šonedēļ šī līguma daļa tika pildīta. Līgo dienā, 23.jūnijā atvadījos no BlueBay Galatzo un nu jau bijušais prakses vadītājs aizveda mani ar Antru uz salas ziemeļiem uz vietu, kur pavadīšu atlikušo prakses laiku - Alkūdiju viesnīcu Bellevue. Jā šī vieta ir 100% pretstats tai kā bija Peguerā. Mēs dzīvojam 2 istabu numuriņā, kur ir 3 gultas vietas, tādēļ gaidām jauno istabas biedreni. Ja salīdzina kā bija BlueBay Galatzo – pašām sava 2 stāvu mājiņa ar balkonu ar skatu uz jūru, zaļumi, klusums, miers, bezmaksas internets, laba virtuve, smukas darba formas, sirsnīgas attiecības starp kolēģiem :) Tad šeit atverot balkona durvis ir iela, troksnis 24/7, bāri un arī neizskaidrojama smirdoņa, kas parādās no 9 vakarā, maksas internets un virtuve kā saka arī pārējie darbinieki ”galīgi garām”. Arī kolēģi ir savādāki, pietrūkst BlueBay Galatzo biedru un sarunu ar vīna glāzi uz balkoniņa. Šeit, cik nu pa šīm dienām ir iepazīts ir praktikanti lielākoties no Somijas un Čehijas. Jā nu un ,protams, galvenais darba pienākumi ir savādāki. BlueBay Galatzo es strādāju Pool bārā, Lobby bārā, restorānā, apkalpoju viesus, servēju dzērienus, pieņēmu pasūtījumus, apkalpoju pasākumos nu visu ,kas ietilpst viesmīļa pienākumos. Bet šeit, nu jā, viss, kas jādara jāvāc netītie trauki un jāuzservē jauni brokastīs, pusdienās un vakariņās. Kā mums sacīja, ja mēnesi šādi nostrādāsi, tad varbūt tiksi kaut kur citur. Cerīgi...
Pagaidām vienīgais pluss un lieta, kas mazina skumjas pēc BlueBay Galatzo ir , ka viesi šeit lielākoties ir briti. Nav pārpratumu, niknu skatu no vācu viesu puses. Jā šeit ir arī vācu tūristu, daudz spāņu jauniešu, bet britu futbola fanu šeit čum un mudž.
Nu jā šie ir pirmo dienu iespaidi, gan jau iedzīvosies un būs ok! Bet uz Pegueru noteikti ar Antru norunājām, ka aizbrauksim un apciemosim kolēģus. Nu jā, tas pagaidām viss, tad jau jāskatās un jādzīvo tālāk un tad jau ziņošu kā iet Maljorkas ziemeļos:)

Skriešana

Tad nu tā - kārtējā nedēļas nogale ar nedēļas un piedzīvotā apskatu iekš España:

1. nekas diži mainījies nav, izņemot to, ka Spānijā Lloret de Mar sākusies īstā tūristu sezona un karstums arī šobrīd tāds tīri neko. Rezultāts? Apkalpojošais personāls, kas klepo un šņaukājas, jo visu laiku tiek mainīta vide no karstas virtuves uz vēsu restorānu. Es pagaidām turos - tfu, tfu, tfu...

2. man skriešanas laiks. Bārmeņi un klienti gan ik pa laikam saka, ka jāpiebremzē, jo, salīdzinājumā ar spānietēm, es visu laiku skrienu. Cita varianta īsti nav, jo daži atļaujas valkāties kā pusaizmigušas mušas un vakara noslēgumā pateikt, ka ir pārguruši :P Es? Pamazām sāku ietilpt drēbēs, kas man pirms Spānijas tā īsti nederēja :) Vismaz kāds labums. Visādi citādi darbs te atbilst spāņu teicienam - "mucho trabojo, poco dinero" (daudz darba, maz naudas). Un viesnīcām praktikanti vasarā ir ļoti izdevīgi - maksāt drīkst maz, bet darba sanāk vairāk nekā pamatsastāvam, jo "mēs taču mācāmies un uzkrājam pieredzi". Visādi citādi - tomēr prieks par laiku, ko pavadu šeit.

3.sāku brīnīties par to, ka aptuveni 40% no manām ikdienas maltītēm nedēļā sāk sastādīt kalmāri, uz kuriem sākumā skatījusies gana šaubīgi. Bet nu - ne tikai pie tā vien pierod :)

4. darbs paņem daudz enerģijas, tāpēc spāņu a la Jāņus jeb Sant Juan svētkus vnk nogulēju - pēc darba 23 jau saldi čučēju par spīti petaržu trokšņiem aiz loga. Pa dienu darbā gan ne vienu vien reizi satrūkos - ir forši skatīties, bet tikai dzirdēt ir ļoti kaitinoši un neveselīgi nestabilai nervu sistēmai :D

5. pēc darba kolēģiem arī var sailgoties - būs man lielās bēdas, atvadoties septembrī no bulgārietes Innas. Viņa man te kā otrā mamma - tiešām ļoti pozitīvs un sirsnīgs cilvēks, kuram robežas attiecībā uz dzīvi tā īsti nepastāv. No viņas varētu pamācīties, ko nozīmē Dzīvot ar lielo burtu :)

Jāņi Amerikā

čau, čau :)

ari mums, ASV, ir garām Jāņu svinēšana. tā kā dzīvoju latviešu kopienā, tad šiem svētkiem tiek īpaši liela nozīme. pie mums bija atbraucis latviešu koris no Toronto (Kanāda), kuri tad ņēmās dziedāt gan Līgo dziesmas, gan arī pazīstamas estrādes tipa dziesmas, kurām netrūka daudz līdzi dziedātāju.

netrūka arī alus un Jāņu siers, vainagi un Jāņuzāles, ugunskurs un zaļumballe līdz rītausmai!
par zaļumballi mums rūpējās "Lauku Muzikanti", kuri tad arī spēja ielustēt visu publiku.

kas mani patīkami pārsteidza - latviešu jauniešu attieksme. pasākuma vietā, protams, ir pilns ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet Amerikas latviešu jaunietis pasaka - tas ir gods būt šeit un nebūšana ir necieņas izrādīšana pret savu identitāti, Garezeru un Latviju.

alus mums šeit arī bija latviešu :) Aldaris ir sarūpējis vietējā latviešu veikalā savu produkciju, bet tādu riktīgi tumšos arī es esmu vietējo atradusi un jāsaka - ir ļoti labs :)
dabūju arī jau iekšās par alus dzeršanu no saviem bosiem, bet tur viss čim či rim! :)

rīt atklājam nometni un sabrauks manā teritorijā vien 100 bērni, par kuriem ir jārūpējas 24/7 un jānodarbina viņi. darbu netrūkst, enerģija pēc 2 nedēļu dzīvošanās šeit iet uz izsīkumu, bet ir forši :)

Saulgriežu noskaņās

Darba diena šī un nākošā, ne miņas no baltajām naktīm, nav pļavas kur meklēt Jāņu zālēs ... par spīti dažādiem Dienvidu salas faktoriem Latvijā svin Jāņus, tātad svinēs arī šeit. :) Un svinēja arī!

Kas gan tie būtu par saulgriežiem bez Līgo dziesmām, danču melodijām, latviskām uzkodām pie dabas. Tad lūkojām, ko varam darīt lietas labā. Nu jau no jūnija 2. nedēļas esam visas trīs – es, Gita un Liene – ViA TOV, TG un KSA 2.kurss, apmainījāmies ar idejām un ķērāmies pie realizācijas.

Vakara sākums gan bija nedaudz neierasts, jo nolēmām neizlaist ierasto kultūras programmu – 13. Eiropas deju festivāla priekšnesumu, šoreiz no Itālijas, vecpisētā, Rialto teātra ēkā (rialto.com.cy). Ļoti patīkami, baudāmi priekšnesumi no dažādām valstīm, zem zvaigžņotām debesīm, skaistā iekšpagalmā (tā iekārtots teātra zāles interjers), turklāt studentiem bez maksas.

Pēc Itālijas priekšnesuma devāmies uz Skulptūru parku, lai sameklētu kukurūzas cepēju. Tā kā vasara ir uguns bīstamības periods un ugunskurs parkā, pļavā vai mežā nebūtu iedomājams, piegājām šai lietai radoši – desas mums laipni uz kukurūzas grila uzcepa vietējā kipriete :) Tad ar siltām desiņām un citiem labumiem piemetāmies tur pat parka zālītē. Svētku galdam bez desiņām bijām sarūpējušas skābētus gurķīšus, burkānus, kečupu, rupjmaizi, Lāses sieru, meloni, kvasu un alu, un svecītes. Tā kā šeit ir tik daudz krievu tautības cilvēku, neiztikt arī bez krievu pārtikas veikaliņiem, kas ticiet vai nē raisa sejā smaidu :) Jo tur var atrast arī Lāses sieru, krējumu, Staburadzes vafeļu torti, Laimas lielo konfekšu kasti, Rīgas šprotes un citus zivju konservus, bet pats piemīlīgākais ir plauksts ar Rīgas piensaimnieka Kārumiņiem!!! Tad nu reizi nedēļā iegriežamies krievu bodītē un par spīti cenām nopērkam kādu pārbaudītu vērtību.

Bet atgriežoties pie 24.jūnija nakts...tā pavisam mierīgi nemaz vakariņot nevarēja, jo aiz muguras glūnēja pilsētas&brīvdabas kaķi, bijām pat vienubrīd 3 kaķu ielenkumā, kas tīkoja tikt pie mūsu desiņām. Aizbiedēt neizdevās – izmēģinājām gan šņākšanu, gan plaudēšanu, par apžilbināšanu ar zibspuldzi... bet nu kad desiņu vairs nebija, aizgāja paši. Bez uzkodām, protams, bija arī Līgo dziesmas un lekšana pāri sveču uguskuram, un vainagu mešana vietējās “ābelēs” - palmās. Sagatavojušās arī bijām nakts peldei jūras ūdeņos (tiesa, pēdējās 3 dienas ir neparasti vēsāks, kas arī ietekmē gaisa temperatūru, un izrādās arī jūras). Pēc zosādiņas uzmešanās un kāju stingšanas drosmīgi iemetāmies mēness apspīdētajā Vidussjūrā un tad jau uz mājas pusi. Rīt 7:30 darbiņš.

agn ieksh USA

welcome on the board!

arī es esmu veiksmīgi nokļuvusi savā prakses vietā - Mičiganas štata bērnu un jauniešu nometne "Garezers", kur Amerikas latvieši vasarā dzīvojas, lai saglabātu savu latviešu kultūru :)

šobrīd vēl tikai darbojos ap palīgdarbiem, bet jau nākamajā nedēļā sākas plānošana un nodarbību gatavošana.

Betas vēl šeit nav, tādēļ sanāk vienai pašai te dzīvoties un censties saprast, kas un kā :)

jūs pat nespējat iedomāties, CIK skaistā vietā dzīvoju :) ir brīnišķīga daba!

turās un atcerieties - esiet prātīgi (:

Jauns pavērsiens darba pienākumos

Kā jau iepriekš rakstīju šovasar darbojos nelielā ģimenes uzņēmumā “ASCOT” Limassol pilsētā Kipras D piekrastē. Manos darba pienākumos galvenokārt ir darbs ar klientiem ofisā – safari un ekskursiju pārdošana, ko organizē pati kompānija, ietverot arī biļešu izrakstīšanu. Tā kā kompānija sadarbojas arī ar citiem tūrisma uzņēmumiem, pārdodu arī kruīzu braucienus uz Ēģipti, Izraēlu arī Grieķiju, katemarānu izbraucienus gar Kipras salu, biļetes ūdens atrakciju parkiem, niršanai, lidojumiem pāri Kipras salai u.c. Vajadzības gadījumā sanāk pārdot arī mašīnu īri, vai palīdzēt kā tulkam uz krievu valodu, bet tas īsti nav mans prakses lauciņš. Lai labāk izprastu, kas tiek piedāvāts esmu braukusi līdzi piedāvātajos safari un ekskursijās :) atverās plašāk acis kas tā Kipra tāda ir :) kaut vai aizbraucot tikai uz 2 safari – Troodos kalnu un Akamas pussalas. Pārsvarā klienti ir no UK un Krievijas, īstenībā vadībā tomēr ir krieviski runājošie. Bet gadās arī nocitām valstīm, piem., Itālijas, Somijas, arī LATVIJAS :) tik forši pārmīt kādu vārdu dzimtajā mēlē ar klientiem, kas jauns mājās utt. Bet nu beidzot par to solīto pavērsienu darba pienākumos.. ASCOT nav daudz gidu, īpaši krievu val. runājošie (īstenībā 1 galvenais un tad vajadzības gadījumā uzrunā citus) un pirmajās darba dienās man teica, ka būs jābūt arī gidam ekskursijās, kas ilgst no 6h krievu valodā. Tad jau es vēl to uztvēru pavisam mierīgi, līdz brīdim, kad jau tiešam izskatījās, ka mani grib aizsūtīt uz vietām ,kur pat vēl nekad neesmu bijusi. Bet nu tikusi pāri pirmajam izbīlim saņēmu no bosa Andreasa zvanu, ka rīt man jābrauc kā krievu gidam. Un kas to būtu domājis, šo pirmdien tad arī bija pirma reize, kad kļuvu par krieviski runājošo gidu Troodos kalnu ciematu ekskursijā ar mini busiņu. Izdzīvoju. Patiešībā tiešām bija ok, jo šoreiz sanāca tulkot no angļu valodas, jo bija jauktā grupa eng un rus runājošie. Prieks pašai, ka grupa apmierināta, saka “paldies” un domā doties ar mums (t.s. uzņēmumu ASCOT) vēl kādā ekskursijā. Laimīgas beigas.

Darbi un nedarbi :)

Kādam nedarbi, bet man tas bija darbs, kas šorīt sākās 7 no rīta, ar klauvējienu pie durvīm un saucienu pēc palīdzības. Šīs mājas trīs nerātnie iemītnieki - zirgi, bija izdomājuši salauzt žogu un brokastīs doties panašķēties ar kaimiņu fermas zemenēm :) Tad nu bija misija - nogādāt viņus atpakaļ mājās.
Tā nu lietum līstot un milzu gumijniekiem kājās (kurus aizņēmos no kāda Gaija iemītnieka, nav ne jausmas no kura :)) devāmies zirgu medībās, paķerot līdzi pa kādam burkānam, kas, kā izrādījās, lieliski noderēja zirgu pievilināšanai.
Zirgi tika veiksmīgi nogādāti mājās, es varēju parūpēties par savu tautieti - jā, viens no Gaija 3 zirgiem ir Latvietis (vai Latviete)un kā nu gadījās, kā ne, tad tieši viņš bija tas, kuru esi nogādāju mājās. :) Aploks tiks salabots rīt, tāpēc šobrīd nedaudz jāpieskata, vai nerātnie nedomā doties vēl kādu labumu meklējumos :)
Par pārējo - darbi dažādi, pamatā saistīti ar viesnīcu - gan tīri uzkopšana, gan viesu sagaidīšana, gan labiekārtošana. Šodien, piemēram, varēju nodoties zīmēšanai. Bija neliels komikss somu valodā par to, kā šķirot atkritumus. Es to pārzīmēju un kopā ar Sanni (otra praktikante) iztulkoju angļu valodā, lai tas būtu saprotams arī ārzemju viesiem.
Tāpat plānojam arī dažādus mārketinga pasākumus un dažādas citādas aktivitātes, ko nu vien vajag.
Kopumā laiks paiet diezgan ātri, šodiena sevišķi, jo bija diezgan daudz dažādu darbiņu. Bet rīt būs pagājušas jau 2 nedēļas, kopš esmu Somijā. Iemesls nelielām svinībām? :)

Gandrīz 2 nedēļas

Šodien patiesībā biju nedaudz šokā, kad, plānotājā skatoties, sapratu, ka Spānijā esmu jau gandrīz 2 nedēļas - laiks skrien nenormāli. :o Viens no iemesliem varētu būt arī tas, ka visas dienas šeit ir gandrīz vienādas, jo darbs ir viens un tas pats, bet vakarā tās izklaides sāk samazināties, jo visiem enerģija pazūd pa dienu :D Bet nu aprodam mēs visi ar saviem darba pienākumiem, strādājam kādu laiku ar ierastiem klientiem - pavadām un sagaidām atkal jaunus, pie kuriem vēl kādas 2 dienas sākumā gan ir jāpierod, lai atpazītu :D

Līdz šim arī nekādu lielo incidentu nav bijis nedz ar vadību, nedz klientiem (tfu, tfu, tfu - un nevajag arī :D). Bija man tikai pirmajā nedēļā neliela saķeršanās ar vienu vācu tūristi - bet nu beigas laimīgas. Tā jau nu ar tiem tūroperatoru masu tūristiem patiesībā te ir - pirksti gaisā un nelaimīgs, ja pagadījies viņam ceļā neīstajā laikā un vietā. Vadība par šādiem gadījumiem tikai smaida un iesaka lieki neņemt galvā. Un tajā reizē pierādījās arī tas, ka klienti tomēr ceļojuma laikā pieķeras arī personālam - man uzrādās daži "aizstāvji" par nelaimi tai vācietei :D Un dzeramnaudas jau arī pēc tam šādas tādas atlec, jo vācu un krievu klientiem - kā jau droši vien stāstīju - es te atradums, jo vāciski runā reti kurš, kur nu vēl krieviski :D

Lai arī darbs ir gana vienveidīgs un jau ir gana apnicis, tomēr katru dienu savādāku padara klienti un arī darba kolēģi - ar tiem, par laimi, visiem ir izveidojušās tiešām foršas attiecības un ļoti daudzos gadījumos netraucē arī fakts, ka es spāniski joprojām gandrīz nerunāju un ļoti maz ko saprotu. LAI GAN - jau 2 nedēļu laikā esmu iemācījusies daudz vairāk saprast kolēģu teikto un šo to spētu lauzīti pateikt arī pati :D. Viena no maniem bosiem Natālija (kuras vīrs ir no Rīgas - tāpēc laikam arī attieksme bišķi pielaidīgāka (giggle)) gan man katru dienu prasa: "Nu kā tev ar spāņu valodu?" C'mon - valodu NEVAR iemācīties 2 nedēļu laikā - lai gan progress tomēr nedaudz ir. Varbūt pēc 3 mēnešiem arī spēšu pateikt kko vairāk par tām frāzēm, ko mācījāmies iekš ViA pie Ilvas. :)

Sveiciens no vara zemes - saulainās Kipras

Šodien jau ir 12.jūnijs, apritējušas jau precīzi 3 nedēļas kopš manas pēdas smiltīs aizpūš Kipras vēji. Kipra ieguva vārdu no esošajām vara rezervēm "cuprum" - latīniski varš. Mana lidmašīna piezemējās 22.maijā Larnakas starptautiskajā lidostā, bet es mitinos 1h attālumā, 2. lielākajā pilsētā pēc galvaspilsētas Nikosijas, esmu Limassol pilsētā (grieķu val. Lemesos).
Pirmie iespaidi:

• nemaz nav tik karsts kā domāju (ar katru nedēļu gan temperatūra palielinās);
• vecpilsēta ir tālu jāiet kā min 1h (tiesa, jo biežāk uz to puse ej, jo tuvāk liekas);
• arī uz darbu ar kājām zem tiešas saules īsti negribas ~45min;
• augi un ziedi ļoti krāšņi un daudzveidīgi un smaržīgi;
• apelsīni liepu vietā un ielām;
• tiešām sāļš! Vidusjūra 2 min attāluma no dzīvesvietas :)

Runājot par jūras piekrasti pilsētā, vietām pludmale sākas pat 10m attālumā no ielas, kas mani tiešam pārsteidza. Labi, ka vismaz ir kociņi, kas kaut nedaudz veido ēnu, jo ar basām kājām pa smiltīm 32 grādu temperatūrā staigāt ir gandrīz neiespējami, apsvilināt var.
Tā kā esam tik tuvu jūrai (vārdsakot visapkārt), vēja arī te gana, visi mati pa gaisu.

Par prakses vietu. Ģimenes uzņēmums ASCOT (ascotrentacar.com), kas piedāvā mašīnu īri, safari, ekskursijas, transfērus un sadarbībā arī citām tūrisma aģentūrām pārdod arī kruīzus, laivu braucienus, biļetes citām ekskursijām, akva parkiem. Man ir un būs iespēja praktizēties pārdošānā, rezervācijā, ofisa darbos un ekskursiju vadīšanā.
Kopā šovasar šeit būs 4 praktikantes (3 no Latvijas, no ViA un 1 no Itālijas). No nākošās nedēļas LV delegācija ofisā jau būs pilnā sastāvā. :)

Yassou! Līdz nākošajai reizītei :)

p.s. atvainojos par foto, bildei ka tadai nav ne vainas... nez

Pirmās 2 nedēļas..

Rit jau otrā nedēļa, kad esam ar Antru Maljorkā.

Ja runājam par darbu. Pirmā nedēļa pagāja skraidot pa 702 numuriņiem (tāds ir skaits, kas ir kopā BlueBay Galatzo viesnīcā) un izskatot katrā numuriņā minibārus. Mūsu prakses vadītājs Sips deva arī „ātros norīkojumus” - numuriņos dažu minūšu laikā pirms viesu ierašanās nolikt welcome dzērienu un kartīti. Šis nedēļas sākumā 3 dienas darījām minibārus, bet nu jau sākot ar šodienu un turpmāko manu prakses laiku strādāšu vai nu galvenajā restorānā, vai nu Vista de Ray restorānā vai nu pool bārā vai arī lobby bārā. Man šodien bija pirmā diena lobby bārā un rīt būs nakts maiņa, sākot no 17:00 līdz 1:00 naktī. Tad jau redzēs kā izturēs nakts maiņu un vai neaizmigs:)

Bet ja runājam par dzīvošanu, tad ir super. Esam jau paspējušas nosauļoties, izstaigāt tuvākās pilsētas Pagueru, Santa Ponku, iepirkties. Esam sapazinušās arī ar citiem praktikantiem. Kā jau iepriekš rakstīju, bija 6 meitenes no Holandes, bet nu jau viņas jau ir savā dzimtenē, jo savu prakses laiku ir atstrādājušas. Tādēļ no citām zemēm , esam palikuši vien 4 cilvēki - es ar Antru, Mitch no Holandes un pirms 4 dienām atbrauca jauns praktikants Temo no Somijas. Tā nu mēs četratā pa kādam vakaram satiekamies un dalāmies stāstos par dienām un nedienām šinī viesnīcā.

Tas nu tā pagaidām viss, līdz nākamajam ierakstam manā šīs vasaras dienasgrāmatā:)

Sveiciens no Turcijas (Annas sakāmais Nr.2)

Hei, hei!

Nu tad atkal ko ierakstīšu...
Būtībā jau nedēļa kopš esmu šeit.
Pagāšnedēl nostrādāju 5 dienas - no sākuma līdz beigām, ar maziem pārtraukumiem - lai iemācītos visu kas un kā notiek. Tiesa vienu dienu nostrādāju 16 stundas, jo bija jāpaliek bērnu klubā par atbildīgo un pēc tam babysitting viesu apartamentos. Pieskatīju burvīgus 6 sīčišus no UK - viņi bija tik superīgi!
Kopš vakardienas strādāju pēc sava grafika un pēc tāda darba laika strādāšu turpmākos 4 mēnešus. Tiku arī pie savas kartes. Karte, kurā katru mēnesi ir 150 Euro, kurus nedrīkst pārtērēt par dzērieniem, savādāk nogriež no algas. Par klientu piesaistīšanas pirms prombraukšanas uzrakstīt anketu nāk procenti klāt, tāpat par bērnu pieskatīšanu utt. . Šodien saņēmu arī daba formu - šortiņi un krekliņs ;)
Darba laiks - pat teiktu ka ideāls. 9:30 ierodos darbā un strādāju līdz 12:00. Ja paveicās - kāds no darbiniekiem paķer līdz darbavietai ar golfa mašīnīti (Golf Car). Tad pusdienas bērnu restorānā - ar viņiem un vecākiem, bet nu atmosfēra ļoti brīva.
Tad brīvs no 12:30 līdz 14:30 -tajā laikā dari ko gribi - ej peldies, zvilni krēslā pludmalē vai vnk kkur čilo, vai guli Lodžmā vai sērfo netā, kā es to tagad daru (darbinieku mājā). Tad dodos atpakaļ un nostrādāju vēl 3,5h līdz 18:00. Un atkal brīvs. Ap 20 dodos vakariņas uz dārza restorānu - nu baro tur ne pa jokam. Tikai pus 21 jāierodās amfiteātri uz muzikālām spēlēm, disko utt. Tur pavadu parasti no 20:30 līdz 21:30 un diena beidzās. Parasti var darīt ko gribi - skatīties šovus, doties uz pazemes naktsklubu utt. Vienu vakaru nedēļā kādam ir jāpaliek kinoteātrī un tas jāuzrauga un jāaizsēdz pats bērnu klubs (Gogi Kids Club). Mana brīvdiena - sestdiena. Tad ar viesnīcas autobusu var braukt uz Belekas centru vai Antāliju. Tiesa tagad tur viss esot dārgs, jo sezonas sākums. Mana istabas biedrene solījās mani vēlāk aizvest un visu izrādīt.
Būtībā - strādāju ar bērniem - tie šeit ir paši svarīgākie. Iesākumā biju domājusi, ka strādāšu recepcijā vai ar viesu uzņemšanu, bet nu vakar satiku  vienu meiteni un viņa strādā par 250$ mēnesī + man arī nav pagaidām krievu valodas zināšanas. Kā arī kontaktējos ar bērnu vecākiem. Daru visu, lai klients justos ļoti labi un lai nebūtu par neko jāuztraucās..
Par aktivitātēm un pienākumiem. Ir izstrādātas 2 programmas - vienu nedēļu viena, otru - tā cita. Bērniem ir paradzētas daudz akttivitātes - T-kreklu apgleznošanas, Mini Golfs, ūdens polo - ūdens olimpiskās spēles, aktivitātes pludmalē (banāni), zīmēšana, dažadas galda spēles, face-painting, dažādas mācību stundas - par veselību, burvju triki, paklāju aušana, maģija utt. Aizvakar bijām izbraucienā ar jahtu pa vidusjūru - tēlojām pirātus, tad uz Zoo un jāšana ar zirgiem. Bērniem tā patīk! Bet es kā viņu pavadonis to visu varu izbaudīt. Kā arī man patīk bērni - ar viņiem ir tik inčīgi strādāt ;)
Tiesa, par šīm dienām esmu jau pamatīgi nocepusies, lai gan priekš turkiem esot vēl gana auksts - tikai +28C, bet ūdens jūrā +25C. Tuvāko nedēļu laikā būšot karstāks, bet jūlijā-augsutā - īsta elle līdz pat +45C-50C.
Par pašu Gloria Resort - izrādās lielākais golfa atpūtas kūrorts (es pat nezinu kā to nosaukt) Eiropā, ja Turciju pie tādas citiem resursiem ir cita nozīmē. Man šķiet, ka kādu 1/3 LV varētu pabarot no tiem pārpalikumiem, ko te izmet. Būtībā - par eko lietām - var nesapņot. Viss tiek mazgāts n-tās reizes, katru reizi citas glāzes utt.

Nu tas tā - īsumā :D
Drīzumā ielikšu kādu bildi ar ;) Tad varēs ar saprast, kas un kā.
Pagaidām attā.

Pirmā darba nedēļa "it kā" galā

Nu tā - pirmā darba nedēļa man gluži oficiāli un neoficiāli ir beigusies. Tas jau nekas, ka rīt atkal uz darbu :D Šonedēļ es esmu tikusi tikai pie vienas no 2 brīvdienām, kas man pienākas - šodien nācās pastrādāt bārā, jo es šeit Lloret de Mar esmu ieradusies viena no pēdējām.
Vakar gan jutos kā tipiska masu tūriste un zvilnēju pludmalē - efekts pagaidām nekāds :D To gan nevar teikt par diviem puišiem no Krievijas, kuri te jau mēnesi dzīvojas un pašlaik jau ir gluži melli :D
Par darbu? Njā...Strādāju 2 dažādās viesnīcās, 2 dažādos restorānos un 2 dažādos bāros, tāpēc šobrīd ir jāatceras gana daudz lietu un sīkumu, kuri katrai darba vietai ir savi. Un "visjautrākais" no tā visa? Tas, ka pamatā visi pamatdarbinieki te ir spāņi, kuri reti runā angliski vai krieviski. Pagaidām man veicas, jo esmu satikusi vairākas krieviski runājošas meitenes un vienu latviešu meiteni, kas man patiešām palīdz pēc iespējas aprast ar darbu un jauno vidi kā tādu. Pēc darba lielākoties visa kontaktēšanās ir ar pārējiem studentveidīgajiem darbniekiem - bariņu franču, kuriem ir tendence sarunāties tikai franciski (no šitās valodas es tiešām NEKO nesaprotu), 2 krievie, kuri atkal ir priecīgi, ka "viņiem nav jālauza mēle" un var sarunāties "savā" valodā.
Jā, jāpiebilst, ka arī krievu tūristiem es te esmu augstā vērtē :D - apkalpoju ne tikai restorānā un bārā, bet arī risinu tīri sadzīviskas lietas + piestrādāju par tulku. Kāds man no tā labums? Dāsnas dzeramnaudas + iespēja parunāties ar gana dažādiem cilvēkiem :)
Nu tā man te pagaidām iet. Vienu gan esmu sapratusi - spāņu valoda ir jāiemācās vismaz viszemākajā sarunvalodas līmenī, lai bez problēmām komunicētu ar pārējo apkalpojošo personālu.

Sveiciens no Turcijas (Annas sakāmais Nr.1)

Marhaba jeb čau!

Līdzīgi, kā citi arī es ko te ierakstīšu (domāju, ka būs samērā gari, bet nu lai paliek par atmiņu kā dienasgrāmata sev pašai).

Nu esmu iedzīvojusies nu jau 3.dienu Turcijā - Belekā. Kūrorts, kurā strādāju - ļoti (ar uzsvaru uz tiešām ļoti) liels, lieki piebilst, ka 5***** un viss te izskatās perfekti. Neesmu vēl aptvērusi visu teritoriju, bet nu pirmais iespaids - varen iespaidīgs. Pludmale un jūra + piekraste samērā laba, baseini -  lieli, mazi, apaļi, kantaini, sekli, dziļi, ar atrakcijām, bez un tā joprojām....,  dažādas Lux villas + viesnīca ar numuriem, disko bāri, animācijas, teātri, golfa laukumi viarāku km garumā utt...
Pagaidām strādāju kā animators un bērnu kluba darbinieks - Gogi Club. Galvenokārt viss notiek krievu valodā, jo te čum un mudž no krievu biezajiem (lieki piebilst, ka man ar to krievu valodu ir ļoti švaki). Bet ir arī angļu un manis gaidītie - vācu tūristi. Man ir stimuls apgūt krievu valodu, ko ceru, ar turmpāko 4 mēnešu laikā izdarīšu (vismaz kaut nedaudz). Cilvēki visi ir ļoti patīkami un atsaucīgi. Vienīgi vietējie turki - patīk jau patīk blondīnes. Protams, pirmajā dienā vispār nesaproti kas ir kas. Pamzām sāku iedzīvoties, bet ļoti daudz kas vēl jāapgūst. Viesnīcas teritorijā atrodas arī darbinieku dzīvojamā māja - Lodžma (visas mājas Turcijā tā tiek sauktas). Grūti to gan nosaukt par māju - drīzāk 3*** viesnīca - pašam nekas nav jātīra, istabene katru dienu klāj gultu, dod jaunus dvieļus. Dzīvoju ar turcieti vienā istabā (grūti gan pierast, ja nav dzīvots kojās), viņa ir šefs citā Gloria Resort (Zināšanai - ir Gloria Resort ķēde - es strādāju Gloria Golf Resort, bet ir vēl Gloria Verde un Gloria Serenity).
Kā arī darbiniekiem tiek piešķirtas identifikācijas kartiņas - braucieni ar autiņu gar piekrasti bez maksas, ēdieni un dzērieni gan uz ēdienreizēm, gan bārā arī - bezmaksas. Pirmajā dienā paspēju paēst restorānā ar viesiem - viss zveidru tipa - ēd ko vēlies - sākot ar salātiem, suši, līdz par uz uguns ceptam steikam un trakām jūrasveltēm, omāriem utt. Internets - teiktu, ka pat ļoti ātrs (filmu nolādēju 6 min, tikai šaubos vai man maz būs laika viņu skatīties :D ).
Pagaidām darba diena ir 10-12 stundas - sāku ap 9:00-10:00 - rīta programma, tad pusdienas ap 13 un brīva pusotra stunda. Tad līdz 18 darbs - pusdienu programma, tad atkal pusotra stunda brīva. Ap pus20 vakariņas un tad vakara programma līdz 22:00. Pagaidām nogurusi neesmu - laikam vēl pirmo dienu entuziasms iekšā.

Jūtu, ka turpmākās (ja nemaldos) 119 dienas būs trakas. Pagaidām esmu vēl kā Trainee, kamēr visu apgūstu, ceru, ka nākošmenēs strādāšu kā pilnvērtīgs darbinieks. Zinu vienīgi to, ka šis darbs - prakse būs neatsverama pieredze. Jau tagad esmu sapazinusies ar meitenēm un puišiem (protams paši turki un arī latvieši) gan no Azarbeidžānas, Ukrainas, Krievijas, Čehijas, gan arī citām Eiropas valstīm. Kā arī būšu ieguvusi daudz no tūrisma jomas - komunikācijas ar cilvēkiem... bet par to jau tad vēlāk - kas zin!


Gurušurus jeb attā!

Pirmā diena Somijā

Hei!
Vakar pēc vairāku stundu ceļojuma, uztraukumiem, lielas steigas un atelpas brīžiem, tomēr veiksmīgi sveika un vesela nonācu savā galamērķi - Ahtari.
Vieta vienkārši burvīga - skaista daba, atrodos pie paša ezera. Un jau vakar varēju vērot burvīgu saulrietu. Daba visapkārt un, šķiet, tāda pati kā Latvijā. Arī odu tikpat daudz :D
Pirmie iespaidi dažādi - bija arī vilšanās, bija patīkami pārsteigumi, bet lai nu kā - man ir trīs mēneši laika, lai pierastu :)
Lasot citu biedru ierakstus varu secināt, ka esmu pilnīgi citādākā vidē - te nekādas steigas, nekādu konkrētu laiku, nekādu grafiku - celties varu kad gribu, gulēt iet tāpat. Darbiņus varu darīt, kad ir iedvesma, varu arī atstāt uz vēlāku laiku. Nekas nav steidzams. Vēl gan nezinu, mana prakses vadītāja ieradīsies tikai ap 8.jūniju, varbūt tad būs vairāk ko darīt, jo šobrīd neviens īsti nemāk pateikt, ko man tiešām vajadzētu izdarīt, tādēļ šobrīd baudu atpūtu.
Lūk pāris attēli, lai Jūs saprastu, par ko runāju:


Ar sveicieniem no Somijas
Renāte

Pirmās dienas Maljorkā

Kā jau visi Erasmusā aizbraukušie, arī es sākšu rakstīt savus stāstiņus par manu pavadīto laiku Maljorkā.
Esmu kopā ar Antru BlueBay Galatzo viesnīcā. Ieradāmies šeit 30.maijā un nu jau 4 dienas mēģinam apgūt visu. Esam F&B, strādājam kā viesmīles. Vakar bija mūsu abu pirmā darba diena, nu noskrējāmies pamatīgi, apkalpojot 260 vācu tūristus (jā vācieši šei ir 99%,tas ir pārbaudījums jo vācu valoda ir nulles līmeni) nu kuriozi un pārpratumi jau gadījās arī jau strādājot pool bārā:) Šodien jau bija iespēja iepazīt visu vienīcu, katru stāvu un istabiņu, jo apkalpojām minibārus. Nu jā, darba ir daudz un reāli tāda īsta atpūta mums būs vien kad būs brīvās dienas.Tas tā par strādāšanu...

Bet protams pati Maljorka ir skaista vieta, jau pirmajā brīdī, kad iznācām no lidostas , bija jau ap 10 naktī un visur bija gaismiņas un skats bija neaprakstāms. Esam jau paspējušas apskatīt Pegueru - tā pārsvarā domāta tūristiem (vācu), jo visas zīmes, veikalos apraksti ir vācu valodā , reti, reti kur angliski. Pabijām arī pludmalē, jā karstums ir liels, un lielas cilvēku masas šeit vai nu ķer iedegumu (to var ātri iegūt, pati pasēdēju 30 min saulē un esi sarkans kā vēzis:)vai arī veldzējas vēsajā ūdenī.

Par dzīvošanu - nu tur jāsaka mums paveicās, jo dzīvojam 2 stāvu mājiņā, katrai ir sava istabiņa, vannasistaba, balkoniņš ar skatu uz jūru. Tas ir lieliski, jo ja salīdzina, ka blakus dzīvo 6 meitenes šādā pašā mājiņā. Jā, vēl kā praktikanti, ko esam iepazinušas jau ir 6 meitenes un 2 zēni no Holandes, liela daļa apkalpojošais personāls ir vietējie, bet sākot ar nākamo nedēļu atbauks jauni praktikanti.
Pagaidām tas tā īsumā viss, tad jau par tālākiem iedzīvojumiem ziņošu:)

Hola!

Nu ko – mans lielais piedzīvojums Spānijā nu ir oficiāli sācies. Jau otro dienu dzīvojos pa Lloret de Mar (atrodas apmēram stundas brauciena attālumā uz ziemeļiem no Barselonas Vidusjūras krastā starp vēl daudzām citām „...de Mar”), bet tā līdz galam vēl joprojām neesmu aptvērusi, ka uz 3 mēnešiem esmu ieradusies pavisam svešā valstī.

Pirmie iespaidi? Nuu...

1. Vāciju (Brēmeni), kur pavadīju apmēram 5 stundas starp lidojumiem no Rīgas uz Žironu, joprojām vairāk varu uzskatīt par nosapņotu nekā reālu, jo līdz Brēmenes centram tā arī netikām – tas mums mērķis atpakaļceļam. Vēl joprojām arī neesmu īsti aptvērusi, ka patiešām esmu Spānijā, nevis mājās, lai gan apkārt it kā skan sveša valoda – spāniski jau šo to saprotu (starp citu, spāņi ļoti daudz iepin spāņu vārdus pat tad, ja runā ar tevi angliski – nekas, vieglāk iemācīties valodu J );

2. cilvēki ļoti atsaucīgi un cenšas palīdzēt pat, ja viņiem nav ne jausmas, ko tu tikko esi pajautājis;

3. dzīvoju kopā ar 2 francūzietēm, no kurām vienai angļu valoda gandrīz 0 līmenī (nez, sākt apgūt franču valodu? :D ), bet nu apkārt ļoti daudz spāņu un KRIEVU – tie ir pamatslānis no tūristiem. Arī savā praksē es strādāšu pamatā tikai ar vācu un krievu tūristiem, jo pārējiem praktikantiem Rosamar Hotel & Spa viesnīcā praktiski nav šo valodu zināšanu;

4. Lloret de Mar ir patiešām skaista pilsēta – turpat kalni, turpat jūra (kur smilšu vietā kkas līdzīgs grantij). Var teikt, ka viesnīcu pilsēta, jo viesnīcas ar nosaukumu „Rosamar + vēl kaut kas” te vien ir kādas 5 un visas vien pārsimts metru attālumā viena no otras;

5. oficiāli šajā reģionā Costa Brava ir 6 darba dienas, bet praktikantiem pienākas 2 brīvdienas (prieki, prieki! :D) – arī darbs pamatā sākas ap pusdienlaiku un ir līdz 11 vakarā. Man personīgi joprojām ir grūti pierast, ka no rīta (līdz kādiem 12) pat viesnīcā nevienu par praktikantiem atbildīgo personu nav iespējams sastapt.

Nu jā – tādi tie pirmie iespaidi! Gan jau pa 3 mēnešiem tādu būs vēl ne mazums!

Hasta pronto!

ierakstu veikšana

bloga lietošanas manuāli pārvietoju uz pašu pirmo bloga ierakstu ;) tas lai tāda info nerēgotos tur, kur nevajag :) principā, no šī brīža varat publicēt arī citiem šo blogu :)

veiksmīgi! drīz jābūt arī pirmajām ziņām no mūsu aizceļotājiem :)