Skriešana

Tad nu tā - kārtējā nedēļas nogale ar nedēļas un piedzīvotā apskatu iekš España:

1. nekas diži mainījies nav, izņemot to, ka Spānijā Lloret de Mar sākusies īstā tūristu sezona un karstums arī šobrīd tāds tīri neko. Rezultāts? Apkalpojošais personāls, kas klepo un šņaukājas, jo visu laiku tiek mainīta vide no karstas virtuves uz vēsu restorānu. Es pagaidām turos - tfu, tfu, tfu...

2. man skriešanas laiks. Bārmeņi un klienti gan ik pa laikam saka, ka jāpiebremzē, jo, salīdzinājumā ar spānietēm, es visu laiku skrienu. Cita varianta īsti nav, jo daži atļaujas valkāties kā pusaizmigušas mušas un vakara noslēgumā pateikt, ka ir pārguruši :P Es? Pamazām sāku ietilpt drēbēs, kas man pirms Spānijas tā īsti nederēja :) Vismaz kāds labums. Visādi citādi darbs te atbilst spāņu teicienam - "mucho trabojo, poco dinero" (daudz darba, maz naudas). Un viesnīcām praktikanti vasarā ir ļoti izdevīgi - maksāt drīkst maz, bet darba sanāk vairāk nekā pamatsastāvam, jo "mēs taču mācāmies un uzkrājam pieredzi". Visādi citādi - tomēr prieks par laiku, ko pavadu šeit.

3.sāku brīnīties par to, ka aptuveni 40% no manām ikdienas maltītēm nedēļā sāk sastādīt kalmāri, uz kuriem sākumā skatījusies gana šaubīgi. Bet nu - ne tikai pie tā vien pierod :)

4. darbs paņem daudz enerģijas, tāpēc spāņu a la Jāņus jeb Sant Juan svētkus vnk nogulēju - pēc darba 23 jau saldi čučēju par spīti petaržu trokšņiem aiz loga. Pa dienu darbā gan ne vienu vien reizi satrūkos - ir forši skatīties, bet tikai dzirdēt ir ļoti kaitinoši un neveselīgi nestabilai nervu sistēmai :D

5. pēc darba kolēģiem arī var sailgoties - būs man lielās bēdas, atvadoties septembrī no bulgārietes Innas. Viņa man te kā otrā mamma - tiešām ļoti pozitīvs un sirsnīgs cilvēks, kuram robežas attiecībā uz dzīvi tā īsti nepastāv. No viņas varētu pamācīties, ko nozīmē Dzīvot ar lielo burtu :)