Darba diena šī un nākošā, ne miņas no baltajām naktīm, nav pļavas kur meklēt Jāņu zālēs ... par spīti dažādiem Dienvidu salas faktoriem Latvijā svin Jāņus, tātad svinēs arī šeit. :) Un svinēja arī!
Kas gan tie būtu par saulgriežiem bez Līgo dziesmām, danču melodijām, latviskām uzkodām pie dabas. Tad lūkojām, ko varam darīt lietas labā. Nu jau no jūnija 2. nedēļas esam visas trīs – es, Gita un Liene – ViA TOV, TG un KSA 2.kurss, apmainījāmies ar idejām un ķērāmies pie realizācijas.
Vakara sākums gan bija nedaudz neierasts, jo nolēmām neizlaist ierasto kultūras programmu – 13. Eiropas deju festivāla priekšnesumu, šoreiz no Itālijas, vecpisētā, Rialto teātra ēkā (rialto.com.cy). Ļoti patīkami, baudāmi priekšnesumi no dažādām valstīm, zem zvaigžņotām debesīm, skaistā iekšpagalmā (tā iekārtots teātra zāles interjers), turklāt studentiem bez maksas.
Pēc Itālijas priekšnesuma devāmies uz Skulptūru parku, lai sameklētu kukurūzas cepēju. Tā kā vasara ir uguns bīstamības periods un ugunskurs parkā, pļavā vai mežā nebūtu iedomājams, piegājām šai lietai radoši – desas mums laipni uz kukurūzas grila uzcepa vietējā kipriete :) Tad ar siltām desiņām un citiem labumiem piemetāmies tur pat parka zālītē. Svētku galdam bez desiņām bijām sarūpējušas skābētus gurķīšus, burkānus, kečupu, rupjmaizi, Lāses sieru, meloni, kvasu un alu, un svecītes. Tā kā šeit ir tik daudz krievu tautības cilvēku, neiztikt arī bez krievu pārtikas veikaliņiem, kas ticiet vai nē raisa sejā smaidu :) Jo tur var atrast arī Lāses sieru, krējumu, Staburadzes vafeļu torti, Laimas lielo konfekšu kasti, Rīgas šprotes un citus zivju konservus, bet pats piemīlīgākais ir plauksts ar Rīgas piensaimnieka Kārumiņiem!!! Tad nu reizi nedēļā iegriežamies krievu bodītē un par spīti cenām nopērkam kādu pārbaudītu vērtību.
Bet atgriežoties pie 24.jūnija nakts...tā pavisam mierīgi nemaz vakariņot nevarēja, jo aiz muguras
glūnēja pilsētas&brīvdabas kaķi, bijām pat vienubrīd 3 kaķu ielenkumā, kas tīkoja tikt pie mūsu desiņām. Aizbiedēt neizdevās – izmēģinājām gan šņākšanu, gan plaudēšanu, par apžilbināšanu ar zibspuldzi... bet nu kad desiņu vairs nebija, aizgāja paši. Bez uzkodām, protams, bija arī Līgo dziesmas un lekšana pāri sveču uguskuram, un vainagu mešana vietējās “ābelēs” - palmās. Sagatavojušās arī bijām nakts peldei jūras ūdeņos (tiesa, pēdējās 3 dienas ir neparasti vēsāks, kas arī ietekmē gaisa temperatūru, un izrādās arī jūras). Pēc zosādiņas uzmešanās un kāju stingšanas drosmīgi iemetāmies mēness apspīdētajā Vidussjūrā un tad jau uz mājas pusi. Rīt 7:30 darbiņš.
Kas gan tie būtu par saulgriežiem bez Līgo dziesmām, danču melodijām, latviskām uzkodām pie dabas. Tad lūkojām, ko varam darīt lietas labā. Nu jau no jūnija 2. nedēļas esam visas trīs – es, Gita un Liene – ViA TOV, TG un KSA 2.kurss, apmainījāmies ar idejām un ķērāmies pie realizācijas.
Vakara sākums gan bija nedaudz neierasts, jo nolēmām neizlaist ierasto kultūras programmu – 13. Eiropas deju festivāla priekšnesumu, šoreiz no Itālijas, vecpisētā, Rialto teātra ēkā (rialto.com.cy). Ļoti patīkami, baudāmi priekšnesumi no dažādām valstīm, zem zvaigžņotām debesīm, skaistā iekšpagalmā (tā iekārtots teātra zāles interjers), turklāt studentiem bez maksas.
Pēc Itālijas priekšnesuma devāmies uz Skulptūru parku, lai sameklētu kukurūzas cepēju. Tā kā vasara ir uguns bīstamības periods un ugunskurs parkā, pļavā vai mežā nebūtu iedomājams, piegājām šai lietai radoši – desas mums laipni uz kukurūzas grila uzcepa vietējā kipriete :) Tad ar siltām desiņām un citiem labumiem piemetāmies tur pat parka zālītē. Svētku galdam bez desiņām bijām sarūpējušas skābētus gurķīšus, burkānus, kečupu, rupjmaizi, Lāses sieru, meloni, kvasu un alu, un svecītes. Tā kā šeit ir tik daudz krievu tautības cilvēku, neiztikt arī bez krievu pārtikas veikaliņiem, kas ticiet vai nē raisa sejā smaidu :) Jo tur var atrast arī Lāses sieru, krējumu, Staburadzes vafeļu torti, Laimas lielo konfekšu kasti, Rīgas šprotes un citus zivju konservus, bet pats piemīlīgākais ir plauksts ar Rīgas piensaimnieka Kārumiņiem!!! Tad nu reizi nedēļā iegriežamies krievu bodītē un par spīti cenām nopērkam kādu pārbaudītu vērtību.
Bet atgriežoties pie 24.jūnija nakts...tā pavisam mierīgi nemaz vakariņot nevarēja, jo aiz muguras
glūnēja pilsētas&brīvdabas kaķi, bijām pat vienubrīd 3 kaķu ielenkumā, kas tīkoja tikt pie mūsu desiņām. Aizbiedēt neizdevās – izmēģinājām gan šņākšanu, gan plaudēšanu, par apžilbināšanu ar zibspuldzi... bet nu kad desiņu vairs nebija, aizgāja paši. Bez uzkodām, protams, bija arī Līgo dziesmas un lekšana pāri sveču uguskuram, un vainagu mešana vietējās “ābelēs” - palmās. Sagatavojušās arī bijām nakts peldei jūras ūdeņos (tiesa, pēdējās 3 dienas ir neparasti vēsāks, kas arī ietekmē gaisa temperatūru, un izrādās arī jūras). Pēc zosādiņas uzmešanās un kāju stingšanas drosmīgi iemetāmies mēness apspīdētajā Vidussjūrā un tad jau uz mājas pusi. Rīt 7:30 darbiņš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru