Hola!

Nu ko – mans lielais piedzīvojums Spānijā nu ir oficiāli sācies. Jau otro dienu dzīvojos pa Lloret de Mar (atrodas apmēram stundas brauciena attālumā uz ziemeļiem no Barselonas Vidusjūras krastā starp vēl daudzām citām „...de Mar”), bet tā līdz galam vēl joprojām neesmu aptvērusi, ka uz 3 mēnešiem esmu ieradusies pavisam svešā valstī.

Pirmie iespaidi? Nuu...

1. Vāciju (Brēmeni), kur pavadīju apmēram 5 stundas starp lidojumiem no Rīgas uz Žironu, joprojām vairāk varu uzskatīt par nosapņotu nekā reālu, jo līdz Brēmenes centram tā arī netikām – tas mums mērķis atpakaļceļam. Vēl joprojām arī neesmu īsti aptvērusi, ka patiešām esmu Spānijā, nevis mājās, lai gan apkārt it kā skan sveša valoda – spāniski jau šo to saprotu (starp citu, spāņi ļoti daudz iepin spāņu vārdus pat tad, ja runā ar tevi angliski – nekas, vieglāk iemācīties valodu J );

2. cilvēki ļoti atsaucīgi un cenšas palīdzēt pat, ja viņiem nav ne jausmas, ko tu tikko esi pajautājis;

3. dzīvoju kopā ar 2 francūzietēm, no kurām vienai angļu valoda gandrīz 0 līmenī (nez, sākt apgūt franču valodu? :D ), bet nu apkārt ļoti daudz spāņu un KRIEVU – tie ir pamatslānis no tūristiem. Arī savā praksē es strādāšu pamatā tikai ar vācu un krievu tūristiem, jo pārējiem praktikantiem Rosamar Hotel & Spa viesnīcā praktiski nav šo valodu zināšanu;

4. Lloret de Mar ir patiešām skaista pilsēta – turpat kalni, turpat jūra (kur smilšu vietā kkas līdzīgs grantij). Var teikt, ka viesnīcu pilsēta, jo viesnīcas ar nosaukumu „Rosamar + vēl kaut kas” te vien ir kādas 5 un visas vien pārsimts metru attālumā viena no otras;

5. oficiāli šajā reģionā Costa Brava ir 6 darba dienas, bet praktikantiem pienākas 2 brīvdienas (prieki, prieki! :D) – arī darbs pamatā sākas ap pusdienlaiku un ir līdz 11 vakarā. Man personīgi joprojām ir grūti pierast, ka no rīta (līdz kādiem 12) pat viesnīcā nevienu par praktikantiem atbildīgo personu nav iespējams sastapt.

Nu jā – tādi tie pirmie iespaidi! Gan jau pa 3 mēnešiem tādu būs vēl ne mazums!

Hasta pronto!