ceturtdiena, 2010. gada 3. jūnijs

Sveiciens no Turcijas (Annas sakāmais Nr.1)

Marhaba jeb čau!

Līdzīgi, kā citi arī es ko te ierakstīšu (domāju, ka būs samērā gari, bet nu lai paliek par atmiņu kā dienasgrāmata sev pašai).

Nu esmu iedzīvojusies nu jau 3.dienu Turcijā - Belekā. Kūrorts, kurā strādāju - ļoti (ar uzsvaru uz tiešām ļoti) liels, lieki piebilst, ka 5***** un viss te izskatās perfekti. Neesmu vēl aptvērusi visu teritoriju, bet nu pirmais iespaids - varen iespaidīgs. Pludmale un jūra + piekraste samērā laba, baseini -  lieli, mazi, apaļi, kantaini, sekli, dziļi, ar atrakcijām, bez un tā joprojām....,  dažādas Lux villas + viesnīca ar numuriem, disko bāri, animācijas, teātri, golfa laukumi viarāku km garumā utt...
Pagaidām strādāju kā animators un bērnu kluba darbinieks - Gogi Club. Galvenokārt viss notiek krievu valodā, jo te čum un mudž no krievu biezajiem (lieki piebilst, ka man ar to krievu valodu ir ļoti švaki). Bet ir arī angļu un manis gaidītie - vācu tūristi. Man ir stimuls apgūt krievu valodu, ko ceru, ar turmpāko 4 mēnešu laikā izdarīšu (vismaz kaut nedaudz). Cilvēki visi ir ļoti patīkami un atsaucīgi. Vienīgi vietējie turki - patīk jau patīk blondīnes. Protams, pirmajā dienā vispār nesaproti kas ir kas. Pamzām sāku iedzīvoties, bet ļoti daudz kas vēl jāapgūst. Viesnīcas teritorijā atrodas arī darbinieku dzīvojamā māja - Lodžma (visas mājas Turcijā tā tiek sauktas). Grūti to gan nosaukt par māju - drīzāk 3*** viesnīca - pašam nekas nav jātīra, istabene katru dienu klāj gultu, dod jaunus dvieļus. Dzīvoju ar turcieti vienā istabā (grūti gan pierast, ja nav dzīvots kojās), viņa ir šefs citā Gloria Resort (Zināšanai - ir Gloria Resort ķēde - es strādāju Gloria Golf Resort, bet ir vēl Gloria Verde un Gloria Serenity).
Kā arī darbiniekiem tiek piešķirtas identifikācijas kartiņas - braucieni ar autiņu gar piekrasti bez maksas, ēdieni un dzērieni gan uz ēdienreizēm, gan bārā arī - bezmaksas. Pirmajā dienā paspēju paēst restorānā ar viesiem - viss zveidru tipa - ēd ko vēlies - sākot ar salātiem, suši, līdz par uz uguns ceptam steikam un trakām jūrasveltēm, omāriem utt. Internets - teiktu, ka pat ļoti ātrs (filmu nolādēju 6 min, tikai šaubos vai man maz būs laika viņu skatīties :D ).
Pagaidām darba diena ir 10-12 stundas - sāku ap 9:00-10:00 - rīta programma, tad pusdienas ap 13 un brīva pusotra stunda. Tad līdz 18 darbs - pusdienu programma, tad atkal pusotra stunda brīva. Ap pus20 vakariņas un tad vakara programma līdz 22:00. Pagaidām nogurusi neesmu - laikam vēl pirmo dienu entuziasms iekšā.

Jūtu, ka turpmākās (ja nemaldos) 119 dienas būs trakas. Pagaidām esmu vēl kā Trainee, kamēr visu apgūstu, ceru, ka nākošmenēs strādāšu kā pilnvērtīgs darbinieks. Zinu vienīgi to, ka šis darbs - prakse būs neatsverama pieredze. Jau tagad esmu sapazinusies ar meitenēm un puišiem (protams paši turki un arī latvieši) gan no Azarbeidžānas, Ukrainas, Krievijas, Čehijas, gan arī citām Eiropas valstīm. Kā arī būšu ieguvusi daudz no tūrisma jomas - komunikācijas ar cilvēkiem... bet par to jau tad vēlāk - kas zin!


Gurušurus jeb attā!

1 komentārs:

Unknown teica...

Jap, Anna, par to apgūšanu Tev pilnīgi piekrītu - man pagaidām galvā mazais bardaks par visām lietām, jo strādāju 2 dažādos restorānos, 2 dažādos bāros un 2 dažādās viesnīcās :D - katram savas prasības. Pagaidām iztieku ar kreivu un angļu valodu, vācu pielietoju ļoti maz, bet nu jāapgūšt spāņu valodu, jo pastāvīgie darbinieki pamatā ir spāņi. Ļoti daudz franču, ar kuriem vispār komunikācija vairāk uz zīmēm :D